Dabas parādību fotogrāfijas


Halo diena…
maijs 1, 2012, 10:01
Filed under: Atmosfēras optiskās parādības, Putnu bildes, Saules halo

…lai gan patiesībā 30. aprīlis bija paredzēta kā putnu diena!

Pirms ķeros pie lietas, vēlos pateikt gūto mācību – bez Saules aizsega nekur! Bez šīs vienkāršās, bet ļoti noderīgās konstrukcijas, halo bildēšana kļūst visai sarežģīta. Aizsega funkcija ir aizsegt Sauli bildēšanas laikā, tādējādi iespējams parādību nobildēt kvalitatīvāk, nerodas “lens flares”, kā arī Saules gaisma tik ļoti nenomāc jau tā parasti blāvo halo. Esmu dzirdējis ka bildējot Sauli bez filtra vai šāda aizsega, var izdedzināt fotoaparāta sensorā caurumus, kas pēcāk redzami uz bildes… Neņemos spriest vai tā ir – pašam, par laimi, tā nav gadījies.

Bet nu par visu pēc kārtas:
Šogad tā ir sanācis ka putnu vērošanai un gada saraksta veidošanai esmu pievērsis gaužām maz uzmanības, tāpēc nolēmu to labot!
Protams, pirmā vieta kur aizbraukt ir Daugavgrīva. Domāts- darīts! Cik agri brīvdienu sabiedriskais transports ļauj, tik agri esmu ceļā.
Visu ceļu redzams spožs parhēlijs un mazāk izteikta Tangensa arka. Galā esmu mazliet pirms 8:00, un kā pirmais mērķis ir nelielais putnu vērošanas tornis netālu no 3. autobusa galapunkta.
“Ieķeksēju” gada sarakstam dzelteno cielavu un pagriežu galvu pret Sauli! Mazliet satraukums, jo ir redzama salīdzinoši retā supralaterālā arka! Kopā ar to arī cirkumzenitālā arka, augšējā Tangensa arka, parhēliji un 22° halo.

Bet tavu nelaimi – Saules aizsegs palika mājas un arī 18-55 mm(standarta krāms) objektīvs nevar ietilpināt kadrā visu halo…
Nākās sabildēt vairākus kadrus vertikālā pozīcijā un mājās salikt tos vienā vesalā.
Cik strauji parādijās, tik arī strauji pazuda visa “izrāde”

Halo veidu “sakopojums”
Supralaterālā arka redzama kā blāvs loks, apmēram divreiz tālāk no Saules kā 22° halo.

Tālāk varēju mierīgi turpināt ceļu uz molu, pie kura mani sagaidīja patīkams pārsteigums – brūnkakla gārgale!
Lai gan šī suga nav no tām retākajām, tomēr no 15 metru attāluma to aplūkot nesanāk bieži!
Nomainu objektīvu uz “garāko” kas ir manā arsenālā, PSRS laiku Jupiter 135/3.5 mm manuālā fokusa objektīvs…
Cik nu tas ļauj, sabildēju gārgali.

Brūnkakla gārgale

Izstaigājis molu, dodos atpakaļ, kad manu uzmanību atkal piesaistīja halo, šoreiz likās ka beidzot būs 46° halo, tomēr pēc kārtīgākas izpētes atklāju ka tomēr tā ir supralaterālā arka.

Par Saules aizsegu veiksmīgi var izmantot dažādas celtnes, šajā gadījumā – Daugavgrīvas bāka.

Kā pēdējais manā sarakstā tika niedru strazds, jeb kā man reizēm patīk to saukt “niedru kuilis”(priekš ķauķa iespaidīgo izmēru dēļ).

Un jau mājās esot, nāca lielais retums – 120° parhēlijs!
Jāteic uzreiz, parhēlija loks ir izmēros tik liels, ka tā ietveršanai kadrā vajag “satiķēt” kopā lielu daudzumu atsevišķu bilžu.

120° parhēlijs

Šoreiz tas bija izveidojies uz gandrīz pilnīga parhēlija loka. Patiesībā ļoti neizskatīga parādība, tomēr reta!
Pēc Centrāleiropas pētnieku ziņām tas redzams vidēji reizi gadā. Arī pērn, 6. martā sanāca novērot 120° parhēliju, tikai tas nebija tik izteikts ka šoreiz, kā arī bez parhēlija loka.
Šī parādība rodas saules staram atstarojoties vairākas reizes plakanā, sešstūrainā ledus kristālā(parastā parhēlija gadījumā vienreiz).
Arī to vai 120° parhēlijs būs ar parhēlija loku vai nē, nosaka atstarošanās reižu skaits kristālā.

Parhēlija loks un 120° parhēlijs tajā

Par citiem halo veidiem runājot: supralaterālo arku un augšējo Tangensa arku veido sešstūŗainas, horizontāli novietotas ledus kristāliņu kolonnas.
parhēlijus veido plakani, sešstūŗaini ledus krisāli, bet 22° halo – haotiski orientēti dažādas fromas(g.k. zīmuļa veida) kristāli.
Dziļāku parādību analīzi neveikšu, jo par supralerālo arku un 120° parhēliju jau tāda ir atrodama iepriekšējajos rakstos.

Papildinājums 2012. gada 2. maijā, plkst. 20:50

Pēc aculiecinieku iesūtītajām bildēm ziņu portālos, redzams ka citviet halo ir bijis ievērojami krāšņāks kā Rīgā!
Vienā no iesūtītajiem video redzams arī ārkārtīgi retais anthēlijs! Parādība, kas ir vēl krietni retāka kā 120° parhēlijs!

Ja kādam no aculieciniekiem ir vēlme padalīties, laipni gaidīšu 30. aprīļa halo bildes. 🙂
Nopublicēšu zem šī raksta un apstāstīšu par redzamajiem halo!
e- pasts: orkaans9@inbox.lv

Papildinājums 2012. gada 30. maijā, plkst 22:00

Paldies aculieciniekam Modrim Upeniekam, no Valmieras, kurš atsūtīja arī savas parhēlija loka bildes!

Halo veidi arī Valmierā bija visai līdzīgi tiem, ko novēroju Rīgā – parhēlija loks, 22° halo un “circumscribed halo”.
Toties Valmieras halo iztrūkst 120° parhēliji. Tas saistāms ar savādāku mākoņos esošo kristāla leņķi un optisko kvalitāti.
Spožais parhēlija loka fragments pirmajā brīdī atgādina “liljequist parhelion”, tomēr šī parādība izzūd, līdz ko Saule paceļās 30 un vairāk grādu virs horizonta.
Fotografēšanas brīdī Saule bija aptuveni 47 grādus augstu. Tātad “liljequist parhelion” nav iespējams.

Visticamāk, gaišie “veidojumi” parhēlija lokā ir kādi atsevišķi mākoņu fragmenti.

Advertisements


Klusās sestdienas halo
aprīlis 7, 2012, 10:02
Filed under: Atmosfēras optiskās parādības, Saules halo

Šorīt debesis klāja plāna spalvu-slāņu(Cirrostratus) mākoņu kārta. Kā zināms, šie augšējā mākoņstāva mākoņi sastāv no ledus krisāliņiem un šad tad veido optisko parādību Saules halo.
Arī šis bija tāds gadījums, kas izcēlās ar savu spožumu.
Visbiežāk halo ir redzams kā blāvs aplis ap Sauli, bet šoreiz izteikti bija parhēliji, pīlārs un augšējā Tangensa arka.
Mazāk redzams bija arī 22° grādu halo un cirkumzenitālā arka.

Spriežot pēc halo krāšņuma, var secināt ka kristālu optiskā kvalitāte bija samērā laba(bet ne izcila). Saules augstums virs horizonta fotografēšanas brīdī bija apmēram 14,2 grādi.

Arī optiskās parādības veids liecina par kristālu formu un novietojumu.
Parhēlijs, cirkumzenitālā arka, pīlārs – plakani sešstūraini kristāli.
Augšējā Tangensa arka, 22° halo – sešstūraini gareni kristāli(zīmuļa formā).

Iespējams, ka ja kristāliem būtu vēl labāka optiskā kvalitāte un piemērotāks izmērs, būtu izveidojies 46° halo, vai supralaterālā arka.



Halo veidojošie ledus kristāli tuvplānā
janvāris 26, 2012, 16:11
Filed under: Saules halo

Daudzi no mums ir redzējuši dažādus atmosfēras optiskos efektus – halo, varavīksini, ēnas, zaļo staru u.c. Tomēr to, kas tieši tos veido, ir redzējis retais. Šajā gadījumā parādīšu tuvplānā plakanus sešstūrainos ledus kristāliņus, kas veido vienu no izplatītākajiem halo veidiem – parhēliju. Citas parādības, kuras rada šāda veida kristāli, ir pīlārs(Saules stabs), cirkumzenitālā un cirkumhorizontālā arka, 44° parhēlijs, 120° parhēlijs un dažas citas.
Šie kristāli ir ļoti sīki – pēc maniem mērījumiem tie vidēji bija 0,5 līdz 1 mm diametrā.
Arī šo kristālu fotografēšanas laikā bija novērojams parhēlijs, tiesa ļoti neizteikts. Tas saistāms ar kristālu optisko kvalitāti un izmēru. Manis novērotie optiskās kvalitātes ziņā bija diezgan slikti – vairums bija nelīdzeni, ar noapaļotām malām, graudaini vai kā citādi deformēti.
Sešstūraini kristāli mēdz krist no debesīm aukstā laikā. Principā tieši tādi paši sastopami arī spalvu un spalvu – slāņu mākoņos, 10 km augstumā.

Zemāk redzamie kristāliņi ir fotografēti 25.01.2012.
Apmēram -7 grādu temperatūrā.

Šaujamieroča lodes veida kristāliņi

Arī lodes formas kristāli, tikai tie veidošanās laikā savienojušies ar galiem.



Iespaidīgs un rets halo Rīgā!
jūnijs 1, 2011, 12:06
Filed under: Atmosfēras optiskās parādības, Saules halo

Šodien dienas vidū, virs galvaspilsētas bija izveidojies pēdējo mēnešu iespaidīgākais saules halo. Parādību veidoja augstajos mākoņos esošie ledus kristāliņi, laužot un atstarojot Saules starus. Krāsainais aplis ap Sauli tikai atgādina varavīksni, bet patiesībā tas ir halo! Novērojams bija visai iespaidīgs optisko efektu kopums-22 grādu halo, “circumscribed halo”(nav nosaukuma latviešu valodā), parhēlijs(saules suns) un parhēlija loks. Cerēju arī uz anthēliju, bet šoreiz izpalka…

Halo tik iespaidīgs izveidojās tapēc, ka mākoņos esošie kristāli bija pareizā izmēra(vislabākais kristāla izmērs ir 0,1 mm) un ar labu optisko kvalitāti. “Rīgas halo” veidojošo kristālu forma(Pēc HaloSim 3.6) bija sešstūrainas kolonnas veida, kā arī plakani,sešstūraini kristāli. Saule bija pacēlusies 54 grādus virs horizonta.
Tā visa rezultātā izveidojās šodienas iespaidīgais halo. Zemāk HaloSim 3.6 simulācija.
Lielais, baltais aplis, kas atiet no Saules, ir parhēlija loks, kuru, tāpat kā parhēliju, veido plakani, sešstūraini ledus kristāli. Savukārt 22° halo veido sešstūraini kolonnas veida kristāli.

Tālāk manis paša bildes. Ir vērts palūkot arī bildes no pērnā gada 9. aprīļa, kad bija izveidojies līdzīgs halo

Šodienas bildes(tiks papildināts)

Pēdējā bilde ir “asināta”, lai izceltu mazāk redzamās parādības. Katram halo veidam pievienots arī tās nosaukums.



Aplis, suņi un zemes ēna
maijs 9, 2011, 14:54
Filed under: Atmosfēras optiskās parādības, Saules halo

Dažas dienas pavadīju Engures ezera krastā, ornitoloģisko pētijumu centrā, bez putniem(kas bija galvenais iemesls, kapēc tur devos), cerēju nobildēt optisko parādību, ko sauc par zemes ēnu. Šo ikdienišķo parādību var redzēt katru vakaru un katru rītu, kad Saule ir nedaudz(dažus grādus) zem horizonta. Vienīgais nosacījums-debesīm jābūt skaidrām. Zemes ēna rodas, kad Saule nolaižās aiz horizonta un zeme met ēnu, kas sākumā paceļās mazliet virs horizonta, līdz aug arvien lielāka un lielāka, beigu beigās pārtopot naktī. Pirms saulrieta zemes ēna jāmeklē austrumu pusē, bet pirms saullēkta-rietumos.

Zemes ēna

Pēc saulrieta Engurē

Tomēr bez zemes ēnas, sanāca redzēt arī krāšņu un izteiktu 22° halo, kopā ar parhēlijiem, jeb saules suņiem.
Jāsaka, ka šis halo bija viens no iespaidīgākajiem 22° halo, kādu nācies redzēt! Un kārtējo reizi nācās pārliecināties, ka cilvēki debesīs paskatās reti, jo halo tika “novērtēts” tikai pēc mana ieteikuma palūkoties Saules virzienā. Abās pusēs Saulei bija izveidojušies arī samērā izteikti parhēliji, kuri gan bija jau diezgan tālu no 22° halo, jo līdz ar Saules “kāpšanu debesīs”, parhēliji veidojas arvien tālāk no halo.
Cauri parhēlijiem gāja arī blāvs un neizteikts parhēlija loks.
Saule bildēšanas laikā bija apmēram 43 grādus virs horizonta.
22° halo veido sešstūrainas kolonnas formas kristāli, kas mākoņos ir nejauši(haotiski) novietoti. Savukārt parhēlijus veido sešstūraini, plakani kristāli, kuri novietoti gandrīz paralēli zemei.

22° halo ap Sauli Engurē



120° parhēlijs Rīgā!
marts 6, 2011, 15:50
Filed under: Atmosfēras optiskās parādības, Saules halo

Šodien, 6. martā gatavojos apskatīt Saules plankumus Nr. 1164 un 1166. Uzstādiju savu “krāmīgo” teleskopu un pieliku tam priekšā apkvēpinātu stikliņu. Viss sanāca ļoti labi-plankumus varēja redzēt ideāli, tad nāca prātā doma,ka vajag nobildēt un sāku domāt kā un ko darīt…
Ejot iekšā ziemeļu pusē redzēju spalvu mākoņus, kas varētu veidot kādu halo!
Pēc laiciņa izejot ārā pavērsu galvu augšup… un ir! Krāšņa cirkumzenitālā arka(apz.CZA) bija izveidojusies virs glavas.
Protams, Saules plankumi tika aizmirsti un tālāk meklēju vēl kādus citus halo veidus. Bija redzams arī blāvs 22° halo, ļoti izteikti parhēliji un neliels fragments no parhēlija loka.
Sabildēju krāšņo CZA un nolēmu iet iekšā, bet tad ZR pusē mākoņos ievēroju baltu, izteiktu plankumu. Nākamajā brīdī viss bija skaidrs-tas nav nekas cits, kā retais 120° parhēlijs! Pēc Centrāleiropas optisko parādību pētnieku ziņām 120° parhēliju var redzēt apmēram 1 reizi gadā, salīdzinājumam- “saules suņus”, jeb parastos parhēlijus var novērot līdz pat 73 reizēm gadā.
Šī optiskā parādība līdz ar to kļūst par retāko, kādu man nācies redzēt.Vēl retāki ir piramīdas formas kristālu halo.

Tapāt, kā parastais parhēlijs, arī 120° parhēlijs veidojas no plakaniem, sešstūrainiem ledus kristāliņiem, tikai gaismas stars kristālā atstarojas vairākas reizes(parastā parhēlija gadījumā-vienu reizi).

Iespēja, ka es varēju sajaukt 120° parhēliju ar kādu gaišāku mākoņa daļu ir pilnībā izslēdzama,jo šodien spalvu mākoņi pārvietojās ātri un bija redzams, ka parhēlijs stāv uz vietas kamēr spalvu mākoņi pārvietojas.
Vēl arī tas, ka parādība bija redzama ZR pusē, kur pēc idejas jābūt redzamam 120° parhēlijam.

Tālāk viena 120° parhēlija bilde. Nekas īpaši krāšņs nav, bet rets gan! 😉

te ir apskatāma HaloSim 3.6 programmas simulācija šīs dienas halo parādībai. Ērtības labad pievienoju arī parādību nosaukumus.

Un beigās iespaidīgā cirkumzenitālā arka!
Daudz smukāka par 120° parhēliju!



Migla un iespaidīgs Saules halo
februāris 16, 2011, 17:05
Filed under: Atmosfēras optiskās parādības, Ledus, Migla, Sarma, Saules halo, Sniegs

Šorīt sals Rīgā bija mazliet atlaidis- kad pamodos termometrs rādija “tikai” -18,7 grādus.
Koki bija mazliet apsarmojuši, bet nekas ievērojams.
Sanāca braukt caur Ķīpsalu un tur bija krietni pamatīgāka sarma, klāt nāca arī visai pamatīga migla virs Daugavas. Nevarēju turēties pretī kārdinājumam un to visu sabildēju!
No gaisa sāka nākt nelieli ledus kristāliņi, nākamā doma- halo, noteikti jābūt halo!
Un protams, tas arī bija izveidojies, tiesa gan tikai kā mazs fragments no 22° halo. Tā viņš tur “stāvēja”…
Tālāk braucu uz Daugavgrīvu, bet līdz turienei ar pirmo mēģinājumu netiku! Pie Voleriem ieraudzīju spilgtu parhēliju! Saulei abās pusēs tādi bija! Nākamā pietura nebija tālu un es izkāpu…
Skats bija neaprakstāms, tādu halo nekad vēl nebiju “dzīvajā” redzējis, visapkārt vizuļoja sīki ledus kristāliņi.
Halo veidi,ko saskatīju pirmajā brīdī bija-22° halo, parhēliji, augšējā tangensa arka un cirkumzenitālā arka.
Drīz pamanīju arī zemo gaismas stabu, bet kā pēdējā klāt nāca knapi samanāmā supralaterālā arka(ļoti reta).
Atpakaļ braucot “dimanta putekļi”(diamond dust) kopā ar visu halo bija pazuduši.

Sabildējis halo, turpināju ceļu uz Daugavgrīvu. Sevišķi ilgi tur neuzkavējos. Līcis pilnībā aizsalis. Un skaisti ledus kristāli noklāj jauno ledu un ledus spraugas.

Tālāk bildēs redzams viss stāsts:

Programmas HaloSim modelētais šī rīta halo
Pievienoju arī katras parādības nosaukumu°