…lai gan patiesībā 30. aprīlis bija paredzēta kā putnu diena!
Pirms ķeros pie lietas, vēlos pateikt gūto mācību – bez Saules aizsega nekur! Bez šīs vienkāršās, bet ļoti noderīgās konstrukcijas, halo bildēšana kļūst visai sarežģīta. Aizsega funkcija ir aizsegt Sauli bildēšanas laikā, tādējādi iespējams parādību nobildēt kvalitatīvāk, nerodas “lens flares”, kā arī Saules gaisma tik ļoti nenomāc jau tā parasti blāvo halo. Esmu dzirdējis ka bildējot Sauli bez filtra vai šāda aizsega, var izdedzināt fotoaparāta sensorā caurumus, kas pēcāk redzami uz bildes… Neņemos spriest vai tā ir – pašam, par laimi, tā nav gadījies.
Bet nu par visu pēc kārtas:
Šogad tā ir sanācis ka putnu vērošanai un gada saraksta veidošanai esmu pievērsis gaužām maz uzmanības, tāpēc nolēmu to labot!
Protams, pirmā vieta kur aizbraukt ir Daugavgrīva. Domāts- darīts! Cik agri brīvdienu sabiedriskais transports ļauj, tik agri esmu ceļā.
Visu ceļu redzams spožs parhēlijs un mazāk izteikta Tangensa arka. Galā esmu mazliet pirms 8:00, un kā pirmais mērķis ir nelielais putnu vērošanas tornis netālu no 3. autobusa galapunkta.
“Ieķeksēju” gada sarakstam dzelteno cielavu un pagriežu galvu pret Sauli! Mazliet satraukums, jo ir redzama salīdzinoši retā supralaterālā arka! Kopā ar to arī cirkumzenitālā arka, augšējā Tangensa arka, parhēliji un 22° halo.
Bet tavu nelaimi – Saules aizsegs palika mājas un arī 18-55 mm(standarta krāms) objektīvs nevar ietilpināt kadrā visu halo…
Nākās sabildēt vairākus kadrus vertikālā pozīcijā un mājās salikt tos vienā vesalā.
Cik strauji parādijās, tik arī strauji pazuda visa “izrāde”
Halo veidu “sakopojums”
Supralaterālā arka redzama kā blāvs loks, apmēram divreiz tālāk no Saules kā 22° halo.
Tālāk varēju mierīgi turpināt ceļu uz molu, pie kura mani sagaidīja patīkams pārsteigums – brūnkakla gārgale!
Lai gan šī suga nav no tām retākajām, tomēr no 15 metru attāluma to aplūkot nesanāk bieži!
Nomainu objektīvu uz “garāko” kas ir manā arsenālā, PSRS laiku Jupiter 135/3.5 mm manuālā fokusa objektīvs…
Cik nu tas ļauj, sabildēju gārgali.
Brūnkakla gārgale
Izstaigājis molu, dodos atpakaļ, kad manu uzmanību atkal piesaistīja halo, šoreiz likās ka beidzot būs 46° halo, tomēr pēc kārtīgākas izpētes atklāju ka tomēr tā ir supralaterālā arka.
Par Saules aizsegu veiksmīgi var izmantot dažādas celtnes, šajā gadījumā – Daugavgrīvas bāka.
Kā pēdējais manā sarakstā tika niedru strazds, jeb kā man reizēm patīk to saukt “niedru kuilis”(priekš ķauķa iespaidīgo izmēru dēļ).
Un jau mājās esot, nāca lielais retums – 120° parhēlijs!
Jāteic uzreiz, parhēlija loks ir izmēros tik liels, ka tā ietveršanai kadrā vajag “satiķēt” kopā lielu daudzumu atsevišķu bilžu.
120° parhēlijs
Šoreiz tas bija izveidojies uz gandrīz pilnīga parhēlija loka. Patiesībā ļoti neizskatīga parādība, tomēr reta!
Pēc Centrāleiropas pētnieku ziņām tas redzams vidēji reizi gadā. Arī pērn, 6. martā sanāca novērot 120° parhēliju, tikai tas nebija tik izteikts ka šoreiz, kā arī bez parhēlija loka.
Šī parādība rodas saules staram atstarojoties vairākas reizes plakanā, sešstūrainā ledus kristālā(parastā parhēlija gadījumā vienreiz).
Arī to vai 120° parhēlijs būs ar parhēlija loku vai nē, nosaka atstarošanās reižu skaits kristālā.
Parhēlija loks un 120° parhēlijs tajā
Par citiem halo veidiem runājot: supralaterālo arku un augšējo Tangensa arku veido sešstūŗainas, horizontāli novietotas ledus kristāliņu kolonnas.
parhēlijus veido plakani, sešstūŗaini ledus krisāli, bet 22° halo – haotiski orientēti dažādas fromas(g.k. zīmuļa veida) kristāli.
Dziļāku parādību analīzi neveikšu, jo par supralerālo arku un 120° parhēliju jau tāda ir atrodama iepriekšējajos rakstos.
Papildinājums 2012. gada 2. maijā, plkst. 20:50
Pēc aculiecinieku iesūtītajām bildēm ziņu portālos, redzams ka citviet halo ir bijis ievērojami krāšņāks kā Rīgā!
Vienā no iesūtītajiem video redzams arī ārkārtīgi retais anthēlijs! Parādība, kas ir vēl krietni retāka kā 120° parhēlijs!
Ja kādam no aculieciniekiem ir vēlme padalīties, laipni gaidīšu 30. aprīļa halo bildes. 🙂
Nopublicēšu zem šī raksta un apstāstīšu par redzamajiem halo!
e- pasts: orkaans9@inbox.lv
Papildinājums 2012. gada 30. maijā, plkst 22:00
Paldies aculieciniekam Modrim Upeniekam, no Valmieras, kurš atsūtīja arī savas parhēlija loka bildes!
Halo veidi arī Valmierā bija visai līdzīgi tiem, ko novēroju Rīgā – parhēlija loks, 22° halo un “circumscribed halo”.
Toties Valmieras halo iztrūkst 120° parhēliji. Tas saistāms ar savādāku mākoņos esošo kristāla leņķi un optisko kvalitāti.
Spožais parhēlija loka fragments pirmajā brīdī atgādina “liljequist parhelion”, tomēr šī parādība izzūd, līdz ko Saule paceļās 30 un vairāk grādu virs horizonta.
Fotografēšanas brīdī Saule bija aptuveni 47 grādus augstu. Tātad “liljequist parhelion” nav iespējams.
Visticamāk, gaišie “veidojumi” parhēlija lokā ir kādi atsevišķi mākoņu fragmenti.
Šorīt debesis klāja plāna spalvu-slāņu(Cirrostratus) mākoņu kārta. Kā zināms, šie augšējā mākoņstāva mākoņi sastāv no ledus krisāliņiem un šad tad veido optisko parādību Saules halo.
Arī šis bija tāds gadījums, kas izcēlās ar savu spožumu.
Visbiežāk halo ir redzams kā blāvs aplis ap Sauli, bet šoreiz izteikti bija parhēliji, pīlārs un augšējā Tangensa arka.
Mazāk redzams bija arī 22° grādu halo un cirkumzenitālā arka.
Spriežot pēc halo krāšņuma, var secināt ka kristālu optiskā kvalitāte bija samērā laba(bet ne izcila). Saules augstums virs horizonta fotografēšanas brīdī bija apmēram 14,2 grādi.
Arī optiskās parādības veids liecina par kristālu formu un novietojumu.
Parhēlijs, cirkumzenitālā arka, pīlārs – plakani sešstūraini kristāli.
Augšējā Tangensa arka, 22° halo – sešstūraini gareni kristāli(zīmuļa formā).
Iespējams, ka ja kristāliem būtu vēl labāka optiskā kvalitāte un piemērotāks izmērs, būtu izveidojies 46° halo, vai supralaterālā arka.
Filed under: Saules halo
Daudzi no mums ir redzējuši dažādus atmosfēras optiskos efektus – halo, varavīksini, ēnas, zaļo staru u.c. Tomēr to, kas tieši tos veido, ir redzējis retais. Šajā gadījumā parādīšu tuvplānā plakanus sešstūrainos ledus kristāliņus, kas veido vienu no izplatītākajiem halo veidiem – parhēliju. Citas parādības, kuras rada šāda veida kristāli, ir pīlārs(Saules stabs), cirkumzenitālā un cirkumhorizontālā arka, 44° parhēlijs, 120° parhēlijs un dažas citas.
Šie kristāli ir ļoti sīki – pēc maniem mērījumiem tie vidēji bija 0,5 līdz 1 mm diametrā.
Arī šo kristālu fotografēšanas laikā bija novērojams parhēlijs, tiesa ļoti neizteikts. Tas saistāms ar kristālu optisko kvalitāti un izmēru. Manis novērotie optiskās kvalitātes ziņā bija diezgan slikti – vairums bija nelīdzeni, ar noapaļotām malām, graudaini vai kā citādi deformēti.
Sešstūraini kristāli mēdz krist no debesīm aukstā laikā. Principā tieši tādi paši sastopami arī spalvu un spalvu – slāņu mākoņos, 10 km augstumā.
Zemāk redzamie kristāliņi ir fotografēti 25.01.2012.
Apmēram -7 grādu temperatūrā.
Šaujamieroča lodes veida kristāliņi
Arī lodes formas kristāli, tikai tie veidošanās laikā savienojušies ar galiem.
Šodien dienas vidū, virs galvaspilsētas bija izveidojies pēdējo mēnešu iespaidīgākais saules halo. Parādību veidoja augstajos mākoņos esošie ledus kristāliņi, laužot un atstarojot Saules starus. Krāsainais aplis ap Sauli tikai atgādina varavīksni, bet patiesībā tas ir halo! Novērojams bija visai iespaidīgs optisko efektu kopums-22 grādu halo, “circumscribed halo”(nav nosaukuma latviešu valodā), parhēlijs(saules suns) un parhēlija loks. Cerēju arī uz anthēliju, bet šoreiz izpalka…
Halo tik iespaidīgs izveidojās tapēc, ka mākoņos esošie kristāli bija pareizā izmēra(vislabākais kristāla izmērs ir 0,1 mm) un ar labu optisko kvalitāti. “Rīgas halo” veidojošo kristālu forma(Pēc HaloSim 3.6) bija sešstūrainas kolonnas veida, kā arī plakani,sešstūraini kristāli. Saule bija pacēlusies 54 grādus virs horizonta.
Tā visa rezultātā izveidojās šodienas iespaidīgais halo. Zemāk HaloSim 3.6 simulācija.
Lielais, baltais aplis, kas atiet no Saules, ir parhēlija loks, kuru, tāpat kā parhēliju, veido plakani, sešstūraini ledus kristāli. Savukārt 22° halo veido sešstūraini kolonnas veida kristāli.
Tālāk manis paša bildes. Ir vērts palūkot arī bildes no pērnā gada 9. aprīļa, kad bija izveidojies līdzīgs halo
Šodienas bildes(tiks papildināts)
Pēdējā bilde ir “asināta”, lai izceltu mazāk redzamās parādības. Katram halo veidam pievienots arī tās nosaukums.
Dažas dienas pavadīju Engures ezera krastā, ornitoloģisko pētijumu centrā, bez putniem(kas bija galvenais iemesls, kapēc tur devos), cerēju nobildēt optisko parādību, ko sauc par zemes ēnu. Šo ikdienišķo parādību var redzēt katru vakaru un katru rītu, kad Saule ir nedaudz(dažus grādus) zem horizonta. Vienīgais nosacījums-debesīm jābūt skaidrām. Zemes ēna rodas, kad Saule nolaižās aiz horizonta un zeme met ēnu, kas sākumā paceļās mazliet virs horizonta, līdz aug arvien lielāka un lielāka, beigu beigās pārtopot naktī. Pirms saulrieta zemes ēna jāmeklē austrumu pusē, bet pirms saullēkta-rietumos.
Zemes ēna
Pēc saulrieta Engurē
Tomēr bez zemes ēnas, sanāca redzēt arī krāšņu un izteiktu 22° halo, kopā ar parhēlijiem, jeb saules suņiem.
Jāsaka, ka šis halo bija viens no iespaidīgākajiem 22° halo, kādu nācies redzēt! Un kārtējo reizi nācās pārliecināties, ka cilvēki debesīs paskatās reti, jo halo tika “novērtēts” tikai pēc mana ieteikuma palūkoties Saules virzienā. Abās pusēs Saulei bija izveidojušies arī samērā izteikti parhēliji, kuri gan bija jau diezgan tālu no 22° halo, jo līdz ar Saules “kāpšanu debesīs”, parhēliji veidojas arvien tālāk no halo.
Cauri parhēlijiem gāja arī blāvs un neizteikts parhēlija loks.
Saule bildēšanas laikā bija apmēram 43 grādus virs horizonta.
22° halo veido sešstūrainas kolonnas formas kristāli, kas mākoņos ir nejauši(haotiski) novietoti. Savukārt parhēlijus veido sešstūraini, plakani kristāli, kuri novietoti gandrīz paralēli zemei.
22° halo ap Sauli Engurē
Šodien, 6. martā gatavojos apskatīt Saules plankumus Nr. 1164 un 1166. Uzstādiju savu “krāmīgo” teleskopu un pieliku tam priekšā apkvēpinātu stikliņu. Viss sanāca ļoti labi-plankumus varēja redzēt ideāli, tad nāca prātā doma,ka vajag nobildēt un sāku domāt kā un ko darīt…
Ejot iekšā ziemeļu pusē redzēju spalvu mākoņus, kas varētu veidot kādu halo!
Pēc laiciņa izejot ārā pavērsu galvu augšup… un ir! Krāšņa cirkumzenitālā arka(apz.CZA) bija izveidojusies virs glavas.
Protams, Saules plankumi tika aizmirsti un tālāk meklēju vēl kādus citus halo veidus. Bija redzams arī blāvs 22° halo, ļoti izteikti parhēliji un neliels fragments no parhēlija loka.
Sabildēju krāšņo CZA un nolēmu iet iekšā, bet tad ZR pusē mākoņos ievēroju baltu, izteiktu plankumu. Nākamajā brīdī viss bija skaidrs-tas nav nekas cits, kā retais 120° parhēlijs! Pēc Centrāleiropas optisko parādību pētnieku ziņām 120° parhēliju var redzēt apmēram 1 reizi gadā, salīdzinājumam- “saules suņus”, jeb parastos parhēlijus var novērot līdz pat 73 reizēm gadā.
Šī optiskā parādība līdz ar to kļūst par retāko, kādu man nācies redzēt.Vēl retāki ir piramīdas formas kristālu halo.
Tapāt, kā parastais parhēlijs, arī 120° parhēlijs veidojas no plakaniem, sešstūrainiem ledus kristāliņiem, tikai gaismas stars kristālā atstarojas vairākas reizes(parastā parhēlija gadījumā-vienu reizi).
Iespēja, ka es varēju sajaukt 120° parhēliju ar kādu gaišāku mākoņa daļu ir pilnībā izslēdzama,jo šodien spalvu mākoņi pārvietojās ātri un bija redzams, ka parhēlijs stāv uz vietas kamēr spalvu mākoņi pārvietojas.
Vēl arī tas, ka parādība bija redzama ZR pusē, kur pēc idejas jābūt redzamam 120° parhēlijam.
Tālāk viena 120° parhēlija bilde. Nekas īpaši krāšņs nav, bet rets gan! 😉
te ir apskatāma HaloSim 3.6 programmas simulācija šīs dienas halo parādībai. Ērtības labad pievienoju arī parādību nosaukumus.
Un beigās iespaidīgā cirkumzenitālā arka!
Daudz smukāka par 120° parhēliju!
Filed under: Atmosfēras optiskās parādības, Ledus, Migla, Sarma, Saules halo, Sniegs
Šorīt sals Rīgā bija mazliet atlaidis- kad pamodos termometrs rādija “tikai” -18,7 grādus.
Koki bija mazliet apsarmojuši, bet nekas ievērojams.
Sanāca braukt caur Ķīpsalu un tur bija krietni pamatīgāka sarma, klāt nāca arī visai pamatīga migla virs Daugavas. Nevarēju turēties pretī kārdinājumam un to visu sabildēju!
No gaisa sāka nākt nelieli ledus kristāliņi, nākamā doma- halo, noteikti jābūt halo!
Un protams, tas arī bija izveidojies, tiesa gan tikai kā mazs fragments no 22° halo. Tā viņš tur “stāvēja”…
Tālāk braucu uz Daugavgrīvu, bet līdz turienei ar pirmo mēģinājumu netiku! Pie Voleriem ieraudzīju spilgtu parhēliju! Saulei abās pusēs tādi bija! Nākamā pietura nebija tālu un es izkāpu…
Skats bija neaprakstāms, tādu halo nekad vēl nebiju “dzīvajā” redzējis, visapkārt vizuļoja sīki ledus kristāliņi.
Halo veidi,ko saskatīju pirmajā brīdī bija-22° halo, parhēliji, augšējā tangensa arka un cirkumzenitālā arka.
Drīz pamanīju arī zemo gaismas stabu, bet kā pēdējā klāt nāca knapi samanāmā supralaterālā arka(ļoti reta).
Atpakaļ braucot “dimanta putekļi”(diamond dust) kopā ar visu halo bija pazuduši.
Sabildējis halo, turpināju ceļu uz Daugavgrīvu. Sevišķi ilgi tur neuzkavējos. Līcis pilnībā aizsalis. Un skaisti ledus kristāli noklāj jauno ledu un ledus spraugas.
Tālāk bildēs redzams viss stāsts:
Programmas HaloSim modelētais šī rīta halo
Pievienoju arī katras parādības nosaukumu°
Šodien vadošajos ziņu portālos parādijās ziņa par it kā neredzētām dabas parādībām un neparastiem saullēktiem-visas šīs ažiotāžas cēlonis bija iespaidīgi Saules halo,ko varēja vērot daudzviet Latvijā. Viskrāšņākais un neapšaubāmi arī “visaprunātākais” bija Siguldā novērotais halo. Parādība izcēlās ar īpašu krāšņumu un elpu aizraujošu skatu. Optisko parādību radija tāda kā ledus kristāliņu migla, ko angliski sauc par “diamond dust”. Šādā ledus kristāliņu miglā esošie kristāli parasti ir ar ļoti augstu optisko kvalitāti, kas ir svarīgs halo veidošanās nosacījums. Tā rezultātā izveidojās krāšņas optiskā parādības-vairāki halo veidi.
Visparastākā no tām bija 22° halo, kā arī bieži redzamie parhēliji(Saules suņi), šodien bija vērojama augšējā tangensa arka un parhēlija loks(neliela tā daļa), bet tālāk seko 2 divi īpaši halo veidi, kas ir pieskaitāmi ļoti retiem un tie ir “Moilanen arc” un “Heliac arc”. Šie divi ir tie kas mani interesē visvairāk, tapēc ja šo lasa kāds siguldietis(-e) un kuram(-ai) ir šī rīta halo bilde(-s), būšu ļoti, ļoti pateicīgs, ja tās atsūtīsiet uz e-pastu orkaans9@inbox.lv. 😉
Oriģinālās, gandrīz neapstrādātās bildes(tikai apgriestas):
Siguldas halo. Foto: Agita
Halo pie Cēsīm, uz ceļa uz Priekuļiem. Foto: Marika
Papildinājums 05.12.2010.
Liels paldies aculieciniecēm, Agitai un Marikai par iesūtītajām halo bildēm. 🙂
Interesanti, ka ļoti iespējams Siguldas halo veidojušo ledus kristāliņu miglu(diamond dust) ir veidojuši tuvējie sniega pūtēji!
Tas, ka šo sniega lielgabalu veidotie ledus kristāli rada halo, ir sen zināms. Man pašam bija diezgan liels parsteigums, ka tie ir nozīmīgi reto halo veidotāji. Iemesls tam ir vienkāršs-sniega pūtēji rada tādas pašas formas un leņķa kristālus, kādi tie veidojas dabā, bet tiem ir augsta optiskā kvalitāte.
Sniega pūtēju radītie ledus kristāli var izplatīties no dažiem simtiem metru līdz dažiem kilometriem lielā attālumā no sniega pūtēju atrašanās vietas.
Tapēc informācija slēpošanas kalnu/trašu tuvumā dzīvojošajiem cilvēkiem-nākamreiz, kad darojas sniega pūtēji un gaisā “peld’ smalki ledus kristāliņi, palūkojaties uz Saules pusi un varbūt arī Jūs ieraudzīsiet krāšņus parhēlijus, vai kādus citus halo veidus.
1. decembra rītā gan bija saņemtas ziņas no daudzām vietām Latvijā par līdzīgiem “dimanta putekļu” izraisītiem halo un ne jau visur ir sniega lielgabali, tas nozīmē ka decembra pirmajā dienā vietām Latvijā notiekti bija dabīgi veidojušies ledus kristāli.
Nav izslēgts, ka Siguldā bija novērojami arī citi halo veidi, piemēram, cirkumzenitālā arka, vai supralaterālā arka.
TVNET galerijā bija atrodama bilde,kur redzama arī “Heliac arc”, bet šo bildi diemžēl dabūt nav izdevies…
Zemāk redzamās bildes ir dažādi apstrādātas, lai izceltu Moilanena arkas “V” veida formu.
Šodien, galvaspilsētā bija redzams iespaidīgs Saules suns, jeb parhēlijs. Parhēlijs ir atmosfēras optiskā parādība, kas rodas Saules stariem ejot cauri spalvu un spalvu-slāņu mākoņos esošajiem ledus kristāliem. Parhēlijiem nepieciešami horizontāli novietoti, sešstūraini ledus kristali. Šodienas parhēlijs izcēlās ar īpašu spožumu, jo apstākļi bija labāki kā divās iepriekšējās dienās, kad arī varēja novērot “Saules suņus”.
Parhēlijs ir ļoti parasta(nevis ļoti reta, kā nereti tiek uzskatīts) parādība, ko var redzēt visu cauru gadu un jebkurā Zemeslodes vietā.
Šodien kopā ar parhēliju bija redzams mazāk izteikts 22°halo un augšējā tangensa arka.
Un nobeigumā divas manas bildes, kas ir ne visai izdevušās, jo mana atrašānas vieta bija nelabvēlīga bildēšanai-koki aizsedza parhēliju.
Šo aprīli droši varētu nosaukt par “halo mēnesi”, jo tik tiešām šogad aprīlī ir bijušas jau 5 dienas ar dažāda veida halo (novērojumi attiecas tikai uz Rīgu).
Ievērojamākais no tiem ir samērā nesen aprakstītais parhēlija loks (novērots 09.04.10).
Bet šoreiz stāsts par pēdējo novēroto halo, kas bija redzams 27. aprīļa rītā, proti, tā bija supralaterālā arka(loks),citur arī kā superlaterālais loks, bet angliski šo parādību sauc par “Supralateral arc”.
Kad 27. aprīļa rītā pamodos, atvēru logu un uzreiz ievēroju mazu daļu no 22° halo, bet tā kā šī parādība ir bieža,
īpašu uzmanību tai nepievērsu…
Vēlāk, pēc apmēram pusstundas, gāju ārā no mājas un ievēroju to, ka mazais gabaliņš no 22° halo ir pārtapis par iespaidīgu, pilnu 22° halo un tam sānos bija izveidojušies divi parhēliji jeb “saules suņi”, bet virs halo bija izteikta augšējā tangensa arka (“upper tangent arc”).
Skats bija iespaidīgs, bet ne neredzēts.
Kad jau gāju uz ielas, ievēroju, ka virs 22° halo ir izveidojusies “circumzentihal arc”, bet ar to kaut kas nebija
kārtībā, jo tās gali (šī arka izskatās pēc pusloka) biju vērsti uz leju, nevis pretēji, kā tam vajadzētu būt!
Un nākamajā mirklī sapratu, ka tas varētu būt ļoti retais 46° halo vai mazliet biežākā parādība – supralaterālā arka!
Sapratis situācijas “nopietnību”, steigšus gāju atpakaļ uz mājām, lai šo parādību iemūžinātu, kas arī samērā
veiksmīgi izdevās.
Supralaterālā arka, tāpat,kā 46° halo ir reta(ļoti reta) optiskā parādība.
Tā ir retāka arī par 9. aprīlī noveroto parhēlija loku.
Šī arka veidojas, kad Saules stari iziet starp sānu malu un kristāla beigu plati.(supralaterālās arkas kristāli ir sešstūrainas kollonas formā)
Supralaterālā arka un 46° halo ir ļoti līdzīgas parādības un vērojamas vienādā attālumā no Saules, tomēr ir daži samērā droši paņēmieni, kā abas parādības atšķirt. Zemāk uzskaitīti šie paņēmieni.
1. Kad Saules augstums virs horizonta sasniedz 32°, supralaterālā arka neveidojas.
Šajā gadījumā Saule bija zemāk par 32° un šī pazīme droši izmantojama gan nav.
2. Attālums no “Circumzenithal arc” (cirkumzenitālā arka; šai parādībai Latviska nosaukuma nav, apzīmējums-
CZA):
supralaterālā arka vienmēr saskaras ar CZA!
46° halo ir zem CZA un tai nepieskaras, kad Saule ir zem 15° vai augstāk par 27°.
Kad Saules augstums virs horizonta ir starp 15° un 27°, nav iespējams atšķirt šos halo (tādā gadījumā arī 46° halo var saskarties ar CZA)
Šajā gadījumā: Saule bija 17.96°(aprēķināts ar speciālu kalkulatoru) virs horizonta, tātad pazīme nav izmantojama.
3. Citi halo veidi
Izteikta augšējā tangensa arka (“upper tangent arc”) un līdzīga spožuma vai vājāks 22° halo norāda uz supralaterālo arku.
Vāja (vai pilnīgi nekāda) augšējā tangensa arka un spožs, izteikts 22° halo norāda uz 46° halo.
Šajā gadījumā: augšējā tangensa arka bija spoža un izteikta, bet 22° halo salīdzinoši vājāks.
Tātad jāsliecas uz supralaterālās arkas pusi.
4. Parādības spožums
46° halo visa loka garumā ir vienādi spožs, bet supralaterālās arkas spožākais punkts ir tās augšpusē.
Šajā gadījumā: novērotajai parādībai spožākais punkts bija tās augšā, virs Saules.
5. Halo krāsas
Supralaterālā arka parasti ir spožāka un izteiktāka par 46° halo.
Krāsas nav droša pazīme abu optisko parādību atšķiršanai.
Šajā gadījumā: parādība bija ļoti blāva, un krāsas praktiski nebija saskatāmas.
Spriežot pēc šīm pazīmēm, visticamāk(bet ne simtprocentīgi) novērotā parādība bija supralaterālā arka.
Pazīmju apraksts un daļa par veidošanos ir ņemta no atmosfēras optisko parādību atoptics.co.uk mājaslapas.
Zemāk piecas bildes, visas ir apstrādātas, tapēc ar īpašu skaisumu neizceļas, bet pierādijumam gan der.
Apstrāde bija nepieciešama,lai izceltu parādību, jo tā bija knapi samanāma.
Papildinājums 29.04.10. plkst. 22:00
Atmosfēras optisko parādību eksperts Less Kovlijs no Anglijas atzina ka nevar pateikt vai šī parādība tiešām bija supralaterālā arka, vai tomēr 46° halo.
Šeit bildes ar katras parādības nosaukumiem.
Bildēs vārda “supralaterālā arka” vietā lietots “supralaterālais loks”.
Pēdējā bildē ir redzams ļoti izteiktais parhēlijs.
Dabas parādību fotogrāfijas 
