Filed under: Astrofotogrāfija
22. marta vakarā kārtējo reizi aplūkoju PanSTARRS(C/2011 L4) komētu. Salīdzinot ar iepriekšējo reizi Daugavgrīvā, komēta bija palikusi nedaudz blāvāka. Tomēr tā bija arī augstāk virs horizonta un tumšākās debesīs, kas ļāva labāk saskatīt tās asti.
Vēlaizvien iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci, bet labākam skatam nepieciešams binoklis vai neliels teleskops.
Tuvāko nedēļu laikā komēta arvien attālināsies no Saules un pakāpeniski zaudēs savu spožumu. Paredzams, ka aprīlī to varēs novērot tikai ar teleskopu vai binokli.
Bet kamēr vēl ir iespēja – pameklējiet!
Tiem, kas gaida, teorētiski ļoti spožo ISON komētu rudenī, der likt aiz auss to, ka tā var arī neizdzīvot pietuvošanos Saulei un no ilgi lolotās “astes zvaigznes” čiks vien iznāks.
Zemāk bildes ar austrumu molu un komētu.
Diemžēl mazliet traucēja gaismas piesārņojums no Rīgas ostas.
Filed under: Astrofotogrāfija
Beidzot!
Tik ilgi gaidīta, šī komēta parādijās arī pie mums.
Ar otro reizi izdevās to skatīt vaigā. Lai cik dīvaini neizklausītos – nekur tālu nebija jābrauc, tepat Rīgā, Daugavgrīvā varēja ļoti labi to apskatīt.
Papildinājums 17.03.2013.
16. martā komētu jau pavisam viegli varēja saskatīt ar neapbruņotu aci. Bildēs tā izskatījās vēl iespaidīgāka.
Ieradāmies laicīgi, lai pavērotu saulrietu. Šoreiz no slāņu – gubu mākoņiem krita nelielas sniegpārsliņas, kas radīja skaistu un izteiktu pīlāru.
Līcis, protams aizsalis, vietām ledus ir tik gluds un slidens, ka mēs varētu kļūt par Daugavgrīvas čempioniem ledusgabalu kērlingā! 🙂
Un tas ir gana biezs, lai turētu cilvēka svaru, apmēram 15 cm.
Jau pustumsā sasniedzām molu un sākam gaidīt.
Pa to laiku teleskopā un binoklī aplūkojam zvaigznes, Jupiteru, Mēness krāterus un jūrā esošos kuģus.
Un tad…
Pēc cītīgas meklēšanas binoklī izdodās atrast “vakara naglu” – komētu C/2011 L4 PanSTARRS
Gandrīz tikpat ātri atrodu to teleskopā, lai pārējie arī var aplūkot.
Šķita, ka var saskatīt arī ar neapbruņotu aci, bet knapi, knapi.
Fantastika! Neko citu nevaru teikt! Visiespaidīgākie sudrabainie mākoņi, ko esmu redzējis.
Sagadijās, ka tieši šonakt biju devies uz Svētes palieni ķert un gredzenot griezes(Crex crex) pētījumam.
Mākoņu spožums sasniedza augstāko 5. līmeni! Nakts bija tik gaiša, ka griezes savus ķērājus itin labi varēja saskatīt, tāpēc tajā ziņā neveiksmīga nakts.
Līdzi bija ornitologs no Spānijas, kurš arī novērtēja sudrabaino mākoņu spožumu, jo kā nekā, Spānijā tie gandrīz nemaz nav novērojami.:)
Zemāk dažas bildes, jo daudz laika bildēt nebija.
Šajā gadījumā lieti iederās teiciens:”Laba daudz nevajag!”
Pēc nedēļas pārtraukuma, man beidzot atkal sanāca novērot skaistus sudrabainos mākoņus. Tie gan nebija tik iespaidīgi, kā Papē, 13./14. jūnija naktī, bet otri krāšņākie šajā sezonā gan!
Neparasti ātri(23:15) uzradās pirmās gaišās svītriņas, kas liecināja par sudrabainajiem.
Pēdējā laikā ierasts, Rīgā esot, dodos uz apmēram 3,5 km attālo Ķīšezeru, jo skats tur ir nesalīdzināmi labāks, kā no mana pagalma.
Mākoņu spožums sasniedza 4. no piecām kategorijām.
Maksimālais augstums virs horizonta – 40 grādi.
Formas: II,III, IV
Reizēm veicas…, tieši tagad uz divām dienām ierados Papes ornitologu bāzē, un trāpījās šāda nakts!
Sudrabaino mākoņu vētra! 🙂
Fantastiski skaisti mākoņi pārklāja daļu debess…
Filed under: Astrofotogrāfija
Ir jābūt lielam fanātam, vai “ķeksīšu vācējam”, lai par katru cenu mēģinātu ieraudzīt šo parādību. Es gan būtu vairāk pie pirmajiem pieskaitāms Te gan nostrādā arī faktors, ka vairs nekad to neredzēšu…
Jāteic ka vizuāli Venēras tranzīts nekas pārāk baudāms nav!
Lai vai kā, rīts sākās pilnīgi bezcerīgi, cēlos pulksten 5:00, ātrāk nebija vērts. Vieni vienīgi mākoņi, slāņu gubu, jeb Stratocumulus. Šie regulāri izbojā debesu novērojumus!
Pirmā sprauga starp mākoņiem parādās plkst. 6:36! Ir! Mazais, melanis “puktiņš” redzams uz Saules diska. Top arī pirmās bildes. Paša apkvēpinātie stikliņi(nav pārāk droša metode) īsti nefunkcionē uz 300 mm objektīva.
Drīz atkal apmācās un iestājas pilnīgs bezcerīgums…
Līdz tranzīta beigām palikušas nepilnas 20 minūtes…
Te pēkšņi pilnīgi mākoņiem klātajās debesīs parādās neliels(apm. 2×2 leņķiskie grādi) pleķītis, kas pārslīd Saulei.
Ir redzams 3. kontakts, jeb Venera veido nelielu robu Saulē. Padsmit sekundes un debess laukumiņš aizvelkās ar mākoņiem. Uz Saules ir samanāmas arī vairākas plankumu grupas.
Jau likās ka viss, bet…nē!
Pēdējie brīži arī ir skaidri, līdz ar to sanāca novērot Venēras noiešanu no Saules diska.
Negaidīts un fantastisks šovs Papes debesīs! Ziemeļblāzma sākās ap 23:30 un ilga līdz pieciem rītā.
Neko tamlīdzīgu nekad iepriekš nebiju redzējis!
Pamalē “briest” blāzma!
Izrāde beidzās…
Visa “pasākuma” kopskats
Filed under: Astrofotogrāfija
Jau otro reizi šoruden devos uz Papi, lai paķertu putnus un šo to nobildētu. Sākumā viss likās bezcerīgi-prognozes visas dienas rādīja apmākušās un lietainas…
Bet tomēr esot Papē, ar katru brīdi situācija rādījās arvien cerīgāka-svētdienā būs skaidrs rīts!
Tā arī notika, 9. oktobra rīts atnāca skaidrs un auksts, ar pirmo salnu (pirmo Papē).
Pirmais mēģinājums plkst. 5:25 beidzās ar neveiksmi, austrumu pusē ir mākoņi! Vēl pēc 20 minūtēm mēģinu ko saskatīt…, šoreiz ir!
Zodiakālā gaisma ar pirms tam neredzētu krāšņumu pacēlās Papes debesīs!
Laikam tikai tagad ir sezonas maksimums un Mēness pilnībā netraucē.
Šogad vēl šo parādību novēroju Auces apkārtnē, bet tur tā bija knapi samanāma gaismas piesārņojuma dēļ.
Nenokavē! Šo mistisko parādību varēs novērot vēl tikai mēnesi, un apmēram divas nedēļas no šī laika novērojumus neiespējamus padarīs Mēness! Nākamā reize, kad varēs novērot zodiakālo gaismu, būs no 25.10. līdz 09.11.
Bet par to, kas ir zodiakālā gaisma, ir pastāstīts iepriekšējā rakstā
Beidzot tas ir noticis! 25.septembra rīts, ir pulksten pieci un četras minūtes, pirmais “testa kadrs” fotoaparātā uzrāda blāvu, neizteikta trīsstūra formas gaismu, kas paceļās no austrumu puses debesīm…
Šo mirkli, kad skatam atklāsies mūsu platuma grādiem samērā retā parādība-zodiakālā gaisma, gaidīju divus gadus(tas ir laiks, kopš vēroju dabas parādības).
Šim “notikumam” cītīgi gatavojos visu pēdējo nedēļu, kamēr biju Papes ornitologu bāzē. Pirmās dienas, līdz 24.09. redzēt zodiakālo gaismu bija neiespējami, jo mēness leca tajā laikā un bija pārlieku spožs. Jau pirms tam biju kārtīgi nopētijis Stellarium programmu un bija redzams, ka vislielākā iespēja redzēt īpatnējo parādību būs 25.septembra rītā.
Modinātājs uzlikts uz 4:55 un aiziet! Būdams diezgan saaukstējies, nācās iedzert zāles un tad varēja ķerties pie bildēšanas.
Ap plkst. sešiem, zodiakālā gaisma sāka izzust un aizgāju gulēt…,lai pagulētu mazāk kā stundu, jo bija jāķer putni!
Bet kas tad īsti ir zodiakālā gaisma?!
Pieļauju ka šāds jautājums ir radies jebkuram, kas dzirdējuši par to. Angliski to mēdz dēvēt arī par viltus rītausmu(false-dawn).
Sāksim ar to, ka tā nemaz nav Zemes parādība, bet gan ārpuszemes “veidojums”! Zodiakālā gaisma rodas Saules stariem atspīdot sīkos kosmiskajos putekļos, kas atrodas Saules sistēmā. Putekļi viens no otra var būt visai ievērojamā attālumā-pat vairāki kilometri. Šī gaisma izskatās kā milzīgs, blāvs un gaišs trīsstūris, kas pa ekliptikas plakni(plakne pa kuru pārvietojas Saule, Mēness un planētas) izvietojies pret debesīm. Parādība vislabāk novērojama uz ekvatora un tā tuvumā, jo tur ekliptikas palkne ir stāvus virs horizonta un nav noliekta uz vienu pusi. Mūsu platuma grādos zodiakālā gaisma vislabāk redzama pavasarī un rudenī(pārējā laikā redzama nav). Pavasarī zodiakālā gaisma 2 h pēc saulrieta jāmeklē R,ZR pusē, bet rudenī, 2 h pirms saullēkta A,ZA pusē. Novērošanai traucē spožs Mēness un gaismas piesārņojums no pilsētām.
Zodiakālā gaisma Papē
Dzeltenais objekts bildes lejasdaļā ir Mēness.
Tā pati bilde, bet ar atzīmētu ekliptikas plakni
Tālāk divas Piena ceļa bildes. Viena bilde salikta no 5 atsevišķām bildēm(katra ar 30 sek. ekspozīciju) ar programmu DeepSky Stacker, bet otrajā bildē ir redzams Piena ceļš un zvaigžņu ceļi pie 15 minūšu ekspozīcijas.
Filed under: Astrofotogrāfija, Atmosfēras optiskās parādības, Jūra, Mākoņi, Saullēkti un saulrieti, Zibeņi, Ziemeļblāzmas
Klāt jau vasaras beigas un līdz ar to ir pienācis laiks bloga ierakstam par Papi!
Nekas īpaši nav mainījies-arī šogad Papē gredzenoju putnus un bildēju dabas parādības, ainavas.
Katru gadu tikai mainās nobildētās parādības.
Šogad man nāca trīs jaunas klāt-miglas loks, glorija un “Supernumerary rainbow”, labāk nobildēju zaļo staru un ziemeļblāzmu.
Zibeņi gan trūka kā ēst! Tik maz vēl vasarā nav bijuši. Pēdējā vakarā sabildēju vairāk zibeņu, kā visa šī gada laikā…
Tāpat sudrabainie mākoņi gandrīz pilnībā izpalika. Toties klāt nāca Piena ceļš un Andromedas galaktika. Uz pāris dienām bija redzami arī vulkānisko pelnu saulrieti no Nabro vulkāna.
Zibeņi
Mākoņu ainavas
Kodolsprādziens?
Kolēģi ornitologi redzot šo izteicās “Atkal ESTOFEX(Eiropas eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs) uz mums eksperimentē ar laikapstākļiem!”
Piezīme-tajā dienā Pape bija ESTOFEX 1. kategorijā
Undulus asperatus mākoņi
Optiskās parādības
Miglas loks
“Crespulcular rays” caur vulkāna pelniem
“Supernumerary rainbow”
Primārā un sekundārā varavīksne
Primārā varavīksne un Papes bāka
Zaļais stars
Ziemeļblāzma
Atstrofotogrāfijas
Zvaigžņu ceļi
Andromedas galaktika
Piena ceļš
Vulkānisko pelnu saulriets un saullēkts
Citas ainavas
Papes bāka
Vētras laikā
Dabas parādību fotogrāfijas 