Filed under: Astrofotogrāfija
22. marta vakarā kārtējo reizi aplūkoju PanSTARRS(C/2011 L4) komētu. Salīdzinot ar iepriekšējo reizi Daugavgrīvā, komēta bija palikusi nedaudz blāvāka. Tomēr tā bija arī augstāk virs horizonta un tumšākās debesīs, kas ļāva labāk saskatīt tās asti.
Vēlaizvien iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci, bet labākam skatam nepieciešams binoklis vai neliels teleskops.
Tuvāko nedēļu laikā komēta arvien attālināsies no Saules un pakāpeniski zaudēs savu spožumu. Paredzams, ka aprīlī to varēs novērot tikai ar teleskopu vai binokli.
Bet kamēr vēl ir iespēja – pameklējiet!
Tiem, kas gaida, teorētiski ļoti spožo ISON komētu rudenī, der likt aiz auss to, ka tā var arī neizdzīvot pietuvošanos Saulei un no ilgi lolotās “astes zvaigznes” čiks vien iznāks.
Zemāk bildes ar austrumu molu un komētu.
Diemžēl mazliet traucēja gaismas piesārņojums no Rīgas ostas.
Filed under: Astrofotogrāfija
Beidzot!
Tik ilgi gaidīta, šī komēta parādijās arī pie mums.
Ar otro reizi izdevās to skatīt vaigā. Lai cik dīvaini neizklausītos – nekur tālu nebija jābrauc, tepat Rīgā, Daugavgrīvā varēja ļoti labi to apskatīt.
Papildinājums 17.03.2013.
16. martā komētu jau pavisam viegli varēja saskatīt ar neapbruņotu aci. Bildēs tā izskatījās vēl iespaidīgāka.
Ieradāmies laicīgi, lai pavērotu saulrietu. Šoreiz no slāņu – gubu mākoņiem krita nelielas sniegpārsliņas, kas radīja skaistu un izteiktu pīlāru.
Līcis, protams aizsalis, vietām ledus ir tik gluds un slidens, ka mēs varētu kļūt par Daugavgrīvas čempioniem ledusgabalu kērlingā! 🙂
Un tas ir gana biezs, lai turētu cilvēka svaru, apmēram 15 cm.
Jau pustumsā sasniedzām molu un sākam gaidīt.
Pa to laiku teleskopā un binoklī aplūkojam zvaigznes, Jupiteru, Mēness krāterus un jūrā esošos kuģus.
Un tad…
Pēc cītīgas meklēšanas binoklī izdodās atrast “vakara naglu” – komētu C/2011 L4 PanSTARRS
Gandrīz tikpat ātri atrodu to teleskopā, lai pārējie arī var aplūkot.
Šķita, ka var saskatīt arī ar neapbruņotu aci, bet knapi, knapi.
Fantastika! Neko citu nevaru teikt! Visiespaidīgākie sudrabainie mākoņi, ko esmu redzējis.
Sagadijās, ka tieši šonakt biju devies uz Svētes palieni ķert un gredzenot griezes(Crex crex) pētījumam.
Mākoņu spožums sasniedza augstāko 5. līmeni! Nakts bija tik gaiša, ka griezes savus ķērājus itin labi varēja saskatīt, tāpēc tajā ziņā neveiksmīga nakts.
Līdzi bija ornitologs no Spānijas, kurš arī novērtēja sudrabaino mākoņu spožumu, jo kā nekā, Spānijā tie gandrīz nemaz nav novērojami.:)
Zemāk dažas bildes, jo daudz laika bildēt nebija.
Šajā gadījumā lieti iederās teiciens:”Laba daudz nevajag!”
Pēc nedēļas pārtraukuma, man beidzot atkal sanāca novērot skaistus sudrabainos mākoņus. Tie gan nebija tik iespaidīgi, kā Papē, 13./14. jūnija naktī, bet otri krāšņākie šajā sezonā gan!
Neparasti ātri(23:15) uzradās pirmās gaišās svītriņas, kas liecināja par sudrabainajiem.
Pēdējā laikā ierasts, Rīgā esot, dodos uz apmēram 3,5 km attālo Ķīšezeru, jo skats tur ir nesalīdzināmi labāks, kā no mana pagalma.
Mākoņu spožums sasniedza 4. no piecām kategorijām.
Maksimālais augstums virs horizonta – 40 grādi.
Formas: II,III, IV
Reizēm veicas…, tieši tagad uz divām dienām ierados Papes ornitologu bāzē, un trāpījās šāda nakts!
Sudrabaino mākoņu vētra! 🙂
Fantastiski skaisti mākoņi pārklāja daļu debess…
Filed under: Astrofotogrāfija
Ir jābūt lielam fanātam, vai “ķeksīšu vācējam”, lai par katru cenu mēģinātu ieraudzīt šo parādību. Es gan būtu vairāk pie pirmajiem pieskaitāms Te gan nostrādā arī faktors, ka vairs nekad to neredzēšu…
Jāteic ka vizuāli Venēras tranzīts nekas pārāk baudāms nav!
Lai vai kā, rīts sākās pilnīgi bezcerīgi, cēlos pulksten 5:00, ātrāk nebija vērts. Vieni vienīgi mākoņi, slāņu gubu, jeb Stratocumulus. Šie regulāri izbojā debesu novērojumus!
Pirmā sprauga starp mākoņiem parādās plkst. 6:36! Ir! Mazais, melanis “puktiņš” redzams uz Saules diska. Top arī pirmās bildes. Paša apkvēpinātie stikliņi(nav pārāk droša metode) īsti nefunkcionē uz 300 mm objektīva.
Drīz atkal apmācās un iestājas pilnīgs bezcerīgums…
Līdz tranzīta beigām palikušas nepilnas 20 minūtes…
Te pēkšņi pilnīgi mākoņiem klātajās debesīs parādās neliels(apm. 2×2 leņķiskie grādi) pleķītis, kas pārslīd Saulei.
Ir redzams 3. kontakts, jeb Venera veido nelielu robu Saulē. Padsmit sekundes un debess laukumiņš aizvelkās ar mākoņiem. Uz Saules ir samanāmas arī vairākas plankumu grupas.
Jau likās ka viss, bet…nē!
Pēdējie brīži arī ir skaidri, līdz ar to sanāca novērot Venēras noiešanu no Saules diska.
Negaidīts un fantastisks šovs Papes debesīs! Ziemeļblāzma sākās ap 23:30 un ilga līdz pieciem rītā.
Neko tamlīdzīgu nekad iepriekš nebiju redzējis!
Pamalē “briest” blāzma!
Izrāde beidzās…
Visa “pasākuma” kopskats
