Dabas parādību fotogrāfijas

Klāt gaišās vasaras naktis, iespēja redzēt ziemeļblāzmu kļūst arvien mazāka. Tas saistāms ar diviem iemesliem – naktis kļūst pārāk gaišas, lai ko saskatītu, un tuvojas arī gada vasaras ziemeļblāzmu minimums.Grafikā redzams ka ģeomagnētiskajai aktivitātei(līdz ar to arī ziemeļblāzmām) gadā ir divi maksimumi un divi minimumi.
Lai gan pēc tā redzams ka ziemas minimumā aurora ir novērojama vēl retāk, tomēr ziemā ir lielākas izredzes ko ieraudzīt, jo vasaras gaišās naktis, visticamāk, “izpurgās” to pašu mazumiņu…
Lai gan nav izslēgts ka stipras ģeomagnētiskās vētras laikā, arī vasarā pie mums pamale iekrāsosies zaļā, sarkanā vai citā krāsā!
Blāzmas būs atpakaļ augusta pirmajā pusē.
Bet ko darīt ja ziemeļblāzma nav, bet debesīs lūkoties gribās?
Labākais ko var piedāvāt vasara, ir sudrabainie mākoņi(NLC), kas novērojami īsajās vasaras naktīs.
Pēc maniem uzskatiem, šie īpatnējie mākoņi ir viena no vispateicīgākajām parādībām ko vērot. Naktis vasarā ir siltas, paši mākoņi kad pamanīti, nemēdz pazust īsā brīdī un ir salīdzinoši bieži novērojami.
Pie tam, ja gadās pamatīgi eksemplāri, sudrabainie mākoņi ir arī ļoti iespaidīgi un krāšņi. Zināmā mērā pat skaistāki par ziemeļblāzmām. Kad to spožums sasniedz 5. līmeni, tos nekas nevar nomākt, pat pilsētas gaismas ne, un pie šāda spožuma tie viegli “pārsit” ziemeļblāzmu.
Tāpēc iesaku visiem ziemeļblāzmu gribētājiem pamēģināt arī palūkoties uz šiem mākoņiem! 🙂
Kāviem gan ir viena būtiska priekšrocība – “psiholoģiskais faktors”- vienkārša cilvēka prātā vienmēr valdīs uzskats ka redzēt ziemeļblāzmu ir kruti, bet sudrabainos – nē…

Bet nu jau plašāk par pašiem sudrabainajiem mākoņiem.
Līdz īstās sezonas sākumam palikusi nedēļa. Pēc jaunākajiem mērījumiem virs Anglijas, temperatūra mezosfērā pazeminājusies līdz 165 grādiem pēc Kelvina, jeb -108°C.Mezosfēras temperatūras grafiks.
Lai veidotos sudrabainie mākoņi, temperatūrai jāpazeminās līdz aptuveni -125°C.
Cik aktīva būs šī sezona, grūti spriest, jo pieaugošā Saules aktivitāte var ieviest savas korekcijas.
Pēdējo divu gadu sezonas bija ļoti veiksmīgas.

Ieteikumi/padomi novērotājiem

Sudrabaino mākoņu struktūras:
Sudrabainie mākoņi iedalās 4 viegli klasificējamās grupās, kurām vēl ir apakšgrupas.

I: Plīvurveida.
Bezformīgi sudrabainie mākoņi. Var būt fonā citām struktūrām.
II: Līnijas(svītras).
Paralēlas, slāņainas līnijas. Var krustoties ar maziem leņķiem.
III: Viļņveida:
Maziem vilnīšiem līdzīgi sudrabainie mākoņi. Ļoti raksturīga NLCs pazīme.
IV: Virpuļveida.
Izteikti savērpti vai virpuļveida sudrabainie mākoņi.

Sudrabaino mākoņu spožums
:
Šos mākoņos iedala 5 spožuma kategorijās
1. Ļoti vāji NLCs, kuri knapi redzami un neizteikti.
2. NLCs skaidri samanāmi, bet nav spoži
3. NLCs skaidri redzami un ar izteiktām kontūrām.
4. NLCs ļoti spilgti, pievērš nejaušu novērotāju uzmanību
5. NLCs ekstremāli spoži, izgaismo lietas uz zemes un padara gaišo vasaras nakti vēl gaišāku.

Sudrabaino mākoņu novērošana:

Mākoņi jāsāk skatīties jau stundu vai pusotru pēc saulrieta. Tie ir redzami visu nakti (sākot no apmēram 23:40 līdz 3:30 vai pat ilgāk).
Retie eksemplāri, kas ir redzami augusta sākumā būs redzami tikai stundu vai pusotru pēc saulrieta un ap to pašu laiku pirms saullēkta.
Jāskatās ir uz ZR, Z un ZA pusēm, spēcīgāku eksemplāru gadījumos tie var būt redzami pat uz A un R pusi, arī novērotājam virs galvas (zenītā jeb 90° virs horizonta), bet parasti tie ir zemu, 20°-30° virs horizonta.
Pēc formas tie mazliet atgādina spalvu mākoņus, bet sudrabainie izeikti spīd (spalvu mākoņi tajā laikā izskatās kā tumši silueti).

2011.gada labākā nakts