Dabas parādību fotogrāfijas


Polārie stratosfēras mākoņi Latvijā?
janvāris 4, 2013, 16:04
Filed under: Mākoņi, Raksti

Vairākums šī bloga lasītāju droši vien būs dzirdējuši par sudrabainajiem mākoņiem(NLCs), ko mēdz dēvēt arī par polārajiem mezosfēras mākoņiem(polar mesospheric clouds). Tos pie mums iespējams novērot vasarā, visbiežāk – jūnijā un jūlijā. Tomēr šoreiz stāsts ir par citiem mākoņiem, proti, polārajiem stratosfēras mākoņiem(polar stratospheric clouds), to starptautiskais apzīmējums ir PSCs. Plašāk šie mākoņi ir pazīstami ar nosaukumu perlamutra mākoņi, kas patiesībā tikai daļēji ir pareizi, bet par to tālāk rakstā.

Ja sudrabainos mākoņus mēs vasarās novērojam salīdzinoši bieži un katru gadu, tad kā ir ar polārajiem stratosfēras mākoņiem? Atbilde – daudz sarežģītāk. Vai tie vispār ir novērojami mūsu platuma grādos? Uz šo jautājumu centīšos sniegt atbildi šajā rakstā, kas īsti gan bloga tēmai [dabas parādību foto] neatbilst…

Es pats jau vairākus gadus ļoti vēlos novērot šo īptanējo dabas parādību, bet ne reizi nav sanācis. Tomēr 2012. gada 28. decembra rīts atkal viesa cerības! Meteoroloģijas entuziastu portālā http://www.meteolapa.lv parādījās galerija „Sudrabainie mākoņi ziemā”, kas pirmajā brīdī šķita aizdomīgi, jo tīri teorētiski šo mākoņu veidu ziemā novērot nevar. [Plašāk par sudrabainajiem mākoņiem šeit]
Vēru vaļā un skatījos, liels bija mans pārsteigums, ka tiešām – manā priekšā stāvēja bildes ar sudrabainajiem mākoņiem. Mazliet papētot fotogrāfijas, kļuva skaidrs, ka darīšana nav vis ar sudrabainajiem, bet, iespējams, polārajiem stratosfēras mākoņiem!

Polārie stratosfēras mākoņi Zantē, Kandavas novads.
Foto: Raitis Sametis

fx5J1dzK64

Kas ir polārie stratosfēras mākoņi? Ko tie „ēd” un kur „dzīvo”?

Šī parādība ir raksturīga ziemeļu platuma grādiem, visbiežāk novērojami Skandināvijā, Islandē, Aļaskā, Krievijas un Kanādas ziemeļu daļā, arī Skotijā.
Kā jau liecina nosaukums, tie veidojās stratosfērā – „sfērā” starp troposfēru un mezosfēru.
Ja salīdzina ar sudrabainajiem mākoņiem , tad polārie mākoņi ir krietni zemāk, vidēji 15 -25 km augstumā virs zemes. Tas gan ir ievērojami augstāk, kā visaugstākie troposfēras mākoņi. Pretēji sudrabainajiem, šie mākoņi ir novērojami tikai ziemā, kad stratofērā gaiss atdzisis līdz vismaz -78 grādiem pēc Celsija.
Kopumā ir novērojami reti. Tie tiek uzskatīti par visretākajiem no visiem mākoņu veidiem. Biežāk sastopami kalnu tuvumā.
Citviet to parādīšanās nereti saistāma ar spēcīgām vētrām troposfērā.
Novērošana: parasti redzami mazliet pirms saullēkta, vai pēc saulrieta, kad Saule tos izgaismo. Īpaši spoži eksemplāri mēdz būt redzami arī dienā.

Iedalījums jeb kas ir perlamutra mākoņi?

Polārie stratosfēras mākoņi iedalāmi I un II tipa mākoņos.
II tipu tad arī dēvē par perlamutra mākoņiem!
Bet kāpēc nepieciešams šāds iedalījums divos tipos? Atbilde īsumā skanētu: „Atšķirīgi veidotāji un temperatūra”

I tips: polārie stratosfēras mākoņi
I tipa mākoņi veidojās pie mīnus -78 grādiem un sastāv, galvenokārt no slāpekļskābes un ūdens pilieniņiem un/vai kristāliņiem.
Šī tipa mākoņi ir mazāk iespaidīgi un vairāk izplūduši, kā arī ne tik krāsaini(krāsas var arī nebūt). Nereti ietver II tipa mākoņus.
Zināmi arī kā ozona slāņa pastiprināti noārdītāji
Iedalās trīs apkaštipos: Ia, Ib,Ic
(Avots – Atmospheric optics – Les Cowley)

II tips: perlamutra mākoņi
Kā jau minēju augstāk, perlamutra mākoņi ir polāro stratosfēras mākoņu tips.
Veidojās pie -85 grādiem pēc Celsija un sastāv no ledus kristāliņiem.
Tieši šis ir tas tips, par kuru parasti iedomājamies izdzirdot „perlamutra mākoņi”.
II tipa mākoņi parasti ir ļoti krāšņi un izteikti krāsaini, kas saistāms ar difrakciju(gaismas apliekšanās ap šķēršļiem), kuras rezultātā rodās iespaidīgas un ļoti krāšņas iridescences krāsas. Īpaši izteiktām krāsām vēlami vienāda izmēra kristāliņi.

2012. gada 28. decembris. Kas tad īsti notika debesīs Zantes apkārtnē?

Meteoroloģijas entuziasts un laika vērotājs Raitis Sametis 28.12.2012. rītā publicēja galeriju ar neparastiem mākoņiem, ko izdevās novērot neilgi pirms(ap. plkst. 9:00) Saules lēkta. Kā norādīja novērotājs, mākoņi stāvēja “uz vietas”, kas ir vēlviena pazīme.
Pirmais, ko salīdzināju, bija temperatūras mērījumi mezosfērā(lai 100 % izslēgtu sudrabainos mākoņus). Zemāk temperatūru grafiks mezosfērā un stratosfērā. Mērijumi veikti no satelīta un aptuvenā vieta – Lielbritānija, bet ar to pilnībā pietiek, lai redzētu tendences.
Grafiki ņemti no http://xweb.geos.ed.ac.uk/~hcp/index.html

mezosfēra

Kā redzams, mezosfērā temperatūra ir ļoti tālu no -125 grādiem, kas nepieciešami, lai veidotos sudrabainie mākoņi, toties stratosfērā tā ir pietiekami zema polārajiem stratosfēras mākoņiem.
Informatīvos nolūkos ir iespējams „uzmest aci” arī šim attēlam: temperatūras analīze 18 km augstumā 28.12.2012.

stratosfēra_2

Diemžēl labākā izsķirstpējā dabūt nespēju.
Attēls ņemts no http://mls.jpl.nasa.gov/index.php

Līdzīgi mākoņi tajā laikā tika novēroti arī vietām Skandināvijā, piemēram, Oslo apkārtnē un Zviedrijā

Lieki piebilst, ka arī es 28.12.2012. vakarā un 29.12.2012. no rīta centos sameklēt šos mākoņus. Un, iespējams, tas arī būtu izdevies, jo citviet Ziemeļeiropā tie bija redzami līdz 29. decembrim. Diemžēl, manus centienus izjauca troposfēras mākoņi, kas bija pārāk biezi…
Ja nu kādam tomēr ir izdevies novērot ko līdzīgu šeit aprakstītajam, lūdzu padodiet man ziņu. 🙂

Kā noderīgu un interesantu saiti vēlos minēt šo – perlamutra mākoņi virs Skotijas 1999. gada 30. novembrī

Iespējams, polārie stratosfēras mākoņi Rīgā, 21.02.2013., pirms saullēkta.

_MG_9825

Līdzīgi mākoņi 02.03.2013.

_MG_9871

_MG_9881



Pape 2011

Klāt jau vasaras beigas un līdz ar to ir pienācis laiks bloga ierakstam par Papi!
Nekas īpaši nav mainījies-arī šogad Papē gredzenoju putnus un bildēju dabas parādības, ainavas.
Katru gadu tikai mainās nobildētās parādības.
Šogad man nāca trīs jaunas klāt-miglas loks, glorija un “Supernumerary rainbow”, labāk nobildēju zaļo staru un ziemeļblāzmu.
Zibeņi gan trūka kā ēst! Tik maz vēl vasarā nav bijuši. Pēdējā vakarā sabildēju vairāk zibeņu, kā visa šī gada laikā…
Tāpat sudrabainie mākoņi gandrīz pilnībā izpalika. Toties klāt nāca Piena ceļš un Andromedas galaktika. Uz pāris dienām bija redzami arī vulkānisko pelnu saulrieti no Nabro vulkāna.

Zibeņi

Mākoņu ainavas

Kodolsprādziens?
Kolēģi ornitologi redzot šo izteicās “Atkal ESTOFEX(Eiropas eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs) uz mums eksperimentē ar laikapstākļiem!”
Piezīme-tajā dienā Pape bija ESTOFEX 1. kategorijā

Undulus asperatus mākoņi

Optiskās parādības

Miglas loks

“Crespulcular rays” caur vulkāna pelniem

“Supernumerary rainbow”

Primārā un sekundārā varavīksne

Primārā varavīksne un Papes bāka

Zaļais stars

Ziemeļblāzma

Atstrofotogrāfijas

Zvaigžņu ceļi

Andromedas galaktika

Piena ceļš

Vulkānisko pelnu saulriets un saullēkts

Citas ainavas

Papes bāka

Vētras laikā



Virs mākoņiem!
maijs 17, 2011, 10:52
Filed under: Atmosfēras optiskās parādības, Mākoņi, Putnu bildes

Jau kopš agras bērnības biju vēlējies palidot ar lidmašīnu, palūkoties uz mākoņiem no augšas! Un beidzot tas mirklis pienāca-karstā 12. maija pievakarē lidostā, kopā ar ceļabiedriem gaidīju “savu” reisu!
Neliels uztraukms bija, bet iekāpjot lidmašīnā tas pārgāja… Dzinēji jau darbojās…straujš uzrāviens un…aiziet! Pēc pāris minūtēm esam jau virs Lielupes grīvas, kas no augšas izskatījās īpaši iespaidīgi!

Tālāk jau tika “sazīmēts” Kaņieris un Slokas ezers, kurus diemžēl mākoņu dēļ nobildēt neizdevās…
Vēl pēc dažām minūtēm lidojam jau augsto gubu mākoņu līmenī(tātad apmēram 5-7km augstumā) un Latvija ietinās necaurredzamā zemāku mākoņu slānī. Tikai lidojot iekšā Baltijas jūrā izdodas redzēt krasta joslu un nelielu gubu-lietus mākoni.
Pa logu iespējams redzēt ka strauji tuvojamies spalvu un spalvu-slāņu mākoņu augstumam.
Kā jau biju cerējis, bija iespējams redzēt halo! Šoreiz tas bija vientuļš parhēlijs, kas atradās ļoti nelabvēlīgā vietā, lai to bildētu.
Lidmašīna jau ir virs spalvu mākoņiem, tātad apmēram 10-12 kilometru augstumā!

Samērā drīz jau jūtama augstuma samazināšana un jau atkal lidojam cauri spalvu, tad augstajiem gubu, līdz beidzot ir arī sasniegti gubu mākoņi.

Kļūst redzama arī zeme, Zviedrijas teritorija izskatās pavisam citādi kā Latvija, man pat liekas ka krāšņāka un interesantāka!

Liels loks apkārt lidostai un strauja augstuma samazināšana beidzās ar salīdzinoši spēcīgu sitienu pret zemi.
Neliels termošoks-no 26 grādiem ielidot vietā kur ir tikai +16!
Un tā ceļojums pa Norvēģiju var sākties…par kuru tālāk nestāstīšu, jo īsti neatbilst bloga tēmai…
Varu pateikt tik to ka kopumā 3 dienās nogājām apmēram 65 kilometrus!
Putnu sugas faktiski tās pašas kas Latvijā, tikai dažas te ir “kā malka”, piemēram, garknābja gaura, parastā pūkpīle un Kanādas zoss.
Kopumā redzēju 72 sugas, kas ir diezgan maz!

Baltvaigu zosis

Pārsteidza gliemenes, jo Baltijas jūrā lielākās mīdijas, ko esmu redzējis neparsniedza 3 cm, bet te…mazāku par 5 cm grūti atrast! Lielākie eksemplāri bija apmēram 8 cm gari un 3-4 cm plati. Atradu arī mīdijas fragmentu, kas bijis apmēram 12 cm garai. Arī sirsniņgliemenes bija krietni lielākas kā pie mums.
Manu uzmanību īpaši piesaistīja īpatnēja gliemene-Atlantijas nažgliemene(Ensis directus)! Gliemene ir apmēram 15 cm gara un 2 cm plata. Nosaukums pilnībā sevi attaisno-naža vietā ideāli var izmantot! Šī suga Latvijā nav sastopama.

Atlantijas nažgliemene

No kokiem ievērojamākie bija skabārdis un īve, kas uz tuvējās salas sasniedza iespaidīgus izmērus-15 līdz 20 metru augstumu un vairāk līdzinājās eglei.

Tomēr klintis man patika vislabāk, jo šādas redzēju pirmo reizi.

Norvēģijas ainava

Pienākusi jau svētdiena un laiks braukt atpakaļ…līdz tam vēl 5 stundas jānīkst lidostā…
Bet nu jau atkal var palūkoties uz mākoņiem no augšas! Šoreiz lidojot spalvu mākoņiem sanāca redzēt 22° halo.

Neliels negaiss

Tuvojoties svētdienas vakara spēcīgajai nokrišņu zonai!



Dabas parādības Papē 2010…

Šogad Papes ornitologu bāzē bija iespēja pavadīt pusotru mēnesi bez pārtraukuma.
Tāpat, kā pērn, mans galvenais uzdevums bija putnu ķeršana un gredzenošana, bet brīvajā laikā vēroju un bildēju dabas parādības.
Šogad īpašs prieks man bija par daudzajiem negaisiem, lielo karstumu, ļoti silto jūras ūdeni un pirmo ziemeļblāzmu savā mūžā.

Zemāk samērā gara galerija ar dažādām dabas parādību bildēm.

Sudrabainie mākoņi:

Ziemeļblāzma:

Zibeņi:

Negaisi:

Citas dabas parādības:

Cirkumzenitālā arka

Saulriets

Ūdensstabs virs Papes ezera

Migla

Negaisa mākoņa ēna



Pape un tās skaistums trijās nedēļās
augusts 29, 2009, 16:24
Filed under: Jūra, Mākoņi, Saullēkti un saulrieti

Triju nedēļu laikā Papē(Rucavas nov.) centos iemūžināt dažādas interesantas dabas parādības, dažas no tām redzēju pirmo reizi.
Visinteresantākās no tām bija tornado ūdensstabi(kopā pa visu laiku redzēju 7), mēness varavīksne, un īpašs zibens veids-sarkanā feja!
Šajā laikā bija arī vairākas vētras un 2 negaisi. Arī jau iepriekš pieminētie vulkāniskie pelni nekur nebija pazuduši un daždien parādījās īpaši krāšņi.

Līdzīgi kā iepriekšējā,arī šī galerija būs gara un prasīs pacietību, lai to apskatītu. 🙂

Zibeņu, negaisu un ūdensstabu bildes.

_MG_9189

_MG_9196

_MG_9271

_MG_9280

_MG_9238

_MG_9245

_MG_9256

_MG_9264

_MG_9107

_MG_9124

_MG_9299

_MG_9301

_MG_9304

Saulrieti ar vulkāniskajiem pelniem.

_MG_9525

_MG_9512

_MG_9510

_MG_9373

_MG_9499

_MG_9516

_MG_0128

_MG_0140

_MG_0148

_MG_0162

_MG_0148_2

Baltijas jūras divas sejas- mierīgā un vētrainā!

_MG_9361

_MG_9487

_MG_9094

Dažādi mākoņi un saules halo.

_MG_9410

_MG_9664

_MG_0031

Saullēkti.

_MG_0378

_MG_9427

Citas interesantas parādības un dabas veidojumi.

_MG_9398

_MG_9399

_MG_9332

Mēness varavīksne



Divas nedēļas pie Baltijas jūras
augusts 2, 2009, 09:27
Filed under: Jūra, Mākoņi

No 15. līdz 31. jūlijam pavadīju Papes(Liepājas raj., Rucavas nov.) ornitoloģiskajā stacijā un šajā laikā vēroju dažādas dabas parādības, kuras iespēju robežās centos arī iemūžināt. Šo divu nedēļu laikā bija vērojamas daudz interesantas parādības: negaisi, sudrabainie mākoņi, vētra, pēdējās paliekas no vulkāniskajiem pelniem un skaisti saulrieti.
Galerija ir diezgan gara, tapēc būs vajadzīga zināma pacietība, lai apskatītu visas bildes… 🙂

Negaisu bildes:

Sienas mākonis Papē

Sienas mākonis Papē

Sienas mākonis Papē

Sienas mākonis Papē

Pape 2009 083

Pape 2009 008

Pape 2009 082

Pape 2009 010

Pape 2009 087

Sienas mākonis Papē

Sienas mākonis Papē

Sienas mākonis Papē

Sienas mākonis Papē

Negaisa mākoņi Papē

Sienas mākonis Papē

Sudrabainie mākoņi:

Pape 2009 049

Pape 2009 046

Pape 2009 045

Saulrieti:

Pape 2009 158

Pape 2009 160

Pape 2009 161

Pape 2009 181

Pape 2009 183

Pape 2009 188

Pape 2009 414

Pape 2009 472

Pape 2009 553

Pape 2009 554

Pape 2009 559

Pape 2009 004

Pape 2009 007

Pape 2009 093

Mākoņi:

Pape 2009 545

Pape 2009 539

Pape 2009 562

Viļņi:

Pape 2009 280