Dabas parādību fotogrāfijas

Sudrabainie mākoņi(apz. NLCs) ir visaugstāk atmosfērā(mezosfērā) novietotie mākoņi, to augstums ir 75-90 km virs zemes.
Šie mākoņi sastāv no ļoti, ļoti smalkiem ledus kristāliņiem. Lai veidotos sudrabainie mākoņi temperatūrai mezosfērā jāpazeminās līdz -125 grādiem(!)
Latvijā(un visā ziemeļu puslodē) novērojami tikai vasarā un tikai naktīs, sākot no maija beigām(vidus) līdz augusta pašam sākumam.
Jāpiebilst gan, ka kuru katru nakti sudrabainie mākoņi nebūs redzami.
Vasarā redzami tapēc, ka tad temperatūra mezosfērā ir nokritusies līdz vismaz jau pieminētajiem -125 grādiem.
Parasti sudrabainie mākoņi vislabāk redzami gados, kad Saules aktivitāte ir zema(kā 2009./2010. gadi), jo tas ļauj mezosfērai pietiekami atdzist.

Sudrabaino mākoņu raksturīga īpašība ir “spīdēšana”. Tie spīd, jo tos no apakšas izgaismo aiz horizonta esošā Saule.
Mākoņu krāsa var būt visai dažāda, bet visparastākā ir zili balta vai gaiši zila, tomēr ir sastopama arī dzeltenīga un sarkanīga nokrāsa.
Visbiežāk mākoņi ir zemu virs horizonta ZR, Z un ZA pusēs, bet spēcīgāku eksemplāru gadījumā paceļās ļoti augstu(90° un vairāk grādu) un izplešas uz A un R pusēm.

Sudrabaino mākoņu struktūras:
Sudrabainie mākoņi iedalās 4 viegli klasificējamās grupās, kurām vēl ir apakšgrupas.

I: Plīvurveida.
Bezformīgi sudrabainie mākoņi. Var būt fonā citām struktūrām.
II: Līnijas(svītras).
Paralēlas, slāņainas līnijas. Var krustoties ar maziem leņķiem.
III: Viļņveida:
Maziem vilnīšiem līdzīgi sudrabainie mākoņi. Ļoti raksturīga NLCs pazīme.
IV: Virpuļveida.
Izteikti savērpti vai virpuļveida sudrabainie mākoņi.

Sudrabaino mākoņu spožums:
Šos mākoņos iedala 5 spožuma kategorijās
1. Ļoti vāji NLCs, kuri knapi redzami un neizteikti.
2. NLCs skaidri samanāmi, bet nav spoži
3. NLCs skaidri redzami, izteikti redzami un ar izteiktām kontūrām.
4. NLCs ļoti spilgti, pievērš nejaušu novērotāju uzmanību
5. NLCs ekstremāli spoži, izgaismo lietas uz zemes un padara gaišo vasaras nakti vēl gaišāku.

Sudrabaino mākoņu novērošana:

Mākoņi jāsāk skatīties jau stundu vai pusotru pēc saulrieta. Tie ir redzami visu nakti (sākot no apmēram 23:40 līdz 3:30 vai pat ilgāk).
Retie eksemplāri, kas ir redzami augusta sākumā būs redzami tikai stundu vai pusotru pēc saulrieta un ap to pašu laiku pirms saullēkta.
Jāskatās ir uz ZR, Z un ZA pusēm, spēcīgāku eksemplāru gadījumos tie var būt redzami pat uz A un R pusi, arī novērotājam virs galvas (zenītā jeb 90° virs horizonta), bet parasti tie ir zemu, 20°-30° virs horizonta.
Pēc formas tie mazliet atgādina spalvu mākoņus, bet sudrabainie izeikti spīd (spalvu mākoņi tajā laikā izskatās kā tumši silueti).

Saites uz maniem NLCs novērojumiem 2009. un 2010. gada sezonās.

Savukārt šeit apskatāmi NLCs novērojumi no Eiropas.

Sudrabainie mākoņi Rīgā, Teikā 25.06.2009.