Dabas parādību fotogrāfijas


Atmosfēras optisko parādību veidi un iedalījums.

Šajā lapā tiks ievietots dažādu optisko parādību veidu iedalījums, to veidošanās iemesls un kā tās izpaužas.
Klasifikācija sastādīta pēc šīs ļoti vērtīgās lapas www.atoptics.co.uk
Pēc iespējas centīšos arī ievietot šo parādību fotogrāfijas, bet ne visām tas būs iespējams, jo dažas no tām ir retas vai pat ļoti retas, bet citas vispār nav novērojamas Latvijā.
Daļai parādību nosaukumi saglabāti angļu valodā.

BLOGA AUTORS ĻOTI GAIDĪS DAŽĀDU OPTISKO PARĀDĪBU FOTOGRĀFIJAS!
JA JUMS GADĀS NOVĒROT KĀDU INTERESANTU, NEPARASTU PARĀDĪBU – DROŠI SŪTIET UZ SADAĻĀ “PAR ŠO LAPU (BLOGU)” NORĀDĪTO E-PASTU.

ŠĪ SADAĻA NAV PILNĪBĀ PABEIGTA UN TIKS PĀRSTRĀDĀTA, UZLABOTA!

Te dots vidējais novērojumu biežums gadā dažādiem halo veidiem Eiropā (paraugs ņemts no Vācijas zinātnieku 10 gadu novērojumiem – tātad attiecas galvenokārt uz Centrāleiropu).

22° halo: vidēji 100 reizes gadā
Saules suņi: vidēji 73 reizes gadā
Tangensa arka: vidēji 27 reizes gadā
Saules stabs: vidēji 16 reizes gadā
Cirkumzenitālā arka: vidēji 13 reizes gadā
Parhēlija loks: vidēji 4 reizes gadā

Supralaterālā arka/46° halo: vidēji 4,2 reizes gadā
120° parhēlijs: vidēji 1,2 reizes gadā
“Parry arcs”: vidēji 1,1 reizi gadā
Piramīdas veida kristālu halo: vidēji 0,3 reizes gadā

Optisko parādību iedalījums

1. Gaismas stari/Ēnas

*) Saules stari
*) “Anti-crepuscular rays” Norādītajā attēlā redzama arī primārā varavīksne.
*) Mākoņu ēnas
*) Kalnu ēnas
*) Zemes ēna
*) Saulrieti
Vulkānisko pelnu
*) Saulrietu mirāžas (parādības)
*) Zaļais stars
Bildē redzams kā neizteikts pleķītis virs saules.

2. Ūdens pilieniņi

*)Korona (ap Sauli) Korona (ap Mēnesi)
*) Mākoņu iridescence
Attēls #2
Attēls #3
Iridescence rodas, Saules gaismai ejot cauri mākoņiem, kad to daļas ir plānas un tajās ir līdzīga izmēra ūdens pilieni un kad difrakcija (parādība, kas izpaužas kā gaismas apliekšanās ap šķēršļiem) var likt tiem iekrāsoties krāsās, kas līdzīgas parādībai “korona” (dažādās zaigojošās krāsās). Iridescence parasti ir redzama galvenokārt tad, kad daļa no mākoņa veidojas, jo tad visi ūdens pilieni ir līdzīga izmēra.
Dažreiz iridescence ir novērojama tālu no Saules, bet parasti tās tiešā tuvumā.

*)Miglas loks (Miglas varavīksne)
Miglas loks ir parādība, kas rodas, gaismas stariem ejot cauri smalkiem miglas ūdens pilieniņiem un veidojot lielu, bezkrāsainu (dažkārt saskatāmas neizteiktas krāsas) loku. Samērā reta parādība
*) “The Glory”

3. Varavīksnes

*) Primārā varavīksne
*) Sekundārā varavīksne
Norādītajā attēlā sekundārā varavīksne ir blāvākā. Sekundārā varavīksne vienmēr ir blāvāka un mazāk izteikta par primaro varavīksni.
*) ”Alexander’s Dark Band”
Šī interesantā parādība dažkārt ir novērojama kā tumšāks debess apgabals starp primāro un sekundāro varavīksni.
*)
*) Sarkanā varavīksne
Primārā varavīksne, kas novērojama vakarā ap saules rietu; Saules gaisma to iekrāso sarkanu.
*) “Supernumerary rainbow”
*) Rasas varavīksne (rasas loks)
*) Jūras šļakatu varavīksne
*) Stikla priekšmetu varavīksne
*) “Reflection Rainbows”
*) “Twinned Rainbows”
*) Mākoņu loks (Cloudbow)
Parādība izpaužas kā gaišs loks mākoņos
*) Mēness varavīksne
Līdzīga “parastajai” varavīksnei, tikai rodas naktī. Mēdz būt bezkrāsaina, bet parasti ir krāsas, reizēm pat ļoti krāšņa. Novērojama ļoti reti.
Dotajā bildē Mēness varavīksne ir redzama kā neizteikts loks starp zibens gaismu un tālo pilsētas gaismu. Bilde ir nekvalitatīva un pati varavīksne ļoti vāji redzama.

4. Halo

1) Bieži novērojamie halo
*) 22° halo
22° Mēness halo

22° halo ir bieži novērojama optiskā parādība, vērojama visu gadu. To veido Saules gaisma un arī Mēness (tiesa, tā ir krietni retāka parādība par Saules halo).
Parādība, kas izpaužas kā vienkāršs, krāsains aplis ap Sauli.
*) Parhēlijs (Saules suņi)
Saules suņi – arī bieži sastopama parādība (tomēr retāki par 22° halo), novērot var visu gadu. Tos veido Saules un ļoti reti arī Mēness gaisma. Diezgan bieži novērojami kopā ar citiem halo veidiem, piemēram, 22° halo.
*) Tangensa arka iedalās divos veidos:
Augšējā tangensa arka
Apakšējā tangensa arka
*) “Circumscribed Halo” Attēls nr. 2
*) Gaismas stabi (Pillars)
Saules stabi
Mēness stabi
Venēras stabi
Laternu un citu mākslīgu objektu gaismas stabi
Gaismas stabi visbiežāk ir Saules radīti. Diezgan bieža parādība, novērojama visu gadu.
Retāk to veido Mēness vai laternas, ļoti reti pat Venēra.
Gaismas stabus jeb pīlārus veido plakani, sešstūraini ledus kristāli, kā arī nelielas, līdzīgas formas sniegpārsliņas.
Mākslīgo gaismas objektu pīlāri veidojas mazliet savādāk – tiem gan arī ir nepieciešami sešstūraini ledus kristāliņi vai sniegpārsliņas, kam centrā ir neliels sešstūrains ledus kristāliņš. Tie rodas mākslīgajai gaismai atstarojoties uz leju no plakanajiem kristāliem.
Mākslīgie gaismas stabi, lai gan tā izskatās, nav tieši virs gaismas avota, bet mazliet nostāk no tā.

*) “Cirkumzenitālā arka”
Novērojama visu gadu un diezgan regulāri, un, kā jau vēstī nosaukums, atrodas ļoti augstu virs horizonta, bieži vien zenītā. Biežāk redzama, kad Saule ir zemu virs horizonta. Ļoti skaista parādība, cilvēki bieži jauc ar varavīksni (līdzīgo krāsu dēļ).
*) Parhēlija loks Attēls nr. 2
Parhēlija loks ir balts aplis debesīs, kas vienmēr virs horizonta atrodas vienā augstumā ar Sauli. Lielākajā daļā gadījumu novērojama tikai daļa no parhēlija loka, kas sākas (atiet) no Saules, retāk (pat ļoti reti) novērojams pilns parhēlija loks, kad redzams viss baltais aplis.
Kad redzami īsi fragmenti no parhēlija loka sākuma, ir vērts pārbaudīt debesis apkārt, jo tur var būt loka turpinājums.
Loks ir balts (vai gandrīz balts), jo Saules staru izejas (izejas no ledus kristāla) leņķis gandrīz vienmēr ir vienāds ar staru ieejas leņķi kristālā.

2) Reti novērojamie halo
*) 46° halo
Ļoti reta parādība un izmēros ļoti liela.
Ar šo halo parasti kopā ir izveidojušies citi halo veidi (22°, “Saules suņi”) un arkas, kas skatu padara vēl iespaidīgāku. Šeit apskatāma 46° halo bilde. Bet šajā bildē 46° halo redzams kopā ar 44° parhēliju
*) Supralaterālā arka
*) Infralaterālā arka
*) “Parry Arcs”
*) “Lowitz Arcs”
*) Moilanena arka
*) “Kern Arc”
*) “120° parhēlijs”
*) ” 44° parhēlijs”
*) “Subhorizon arcs”
*) “Circular halos”
9° halo
“Pyramidal Crystal Parhelia”
“Pyramidal upper parhelion”
9° halo ļoti, ļoti reta parādība.
*) “Cirkumhorizontālā arka” (Latvijā šī parādība nav novērojama, jo pie mums Saule pat vasarā nepceļas pietiekmi augstu virs horizonta)

5. Augstāk atmosfērā novērojamās parādības (nav vai ir daļēji optiskas parādības)

*) Perlamutra mākoņi
Latvija atrodas pārāk tālu uz dienvidiem, lai šos mākoņus novērotu. Pagaidām nav zināmi novērojumi, bet nav izslēgts, ka šī parādība tomēr ir vērojama arī pie mums, jo redzēta arī Dānijā un Lielbritānijas dienvidos
*) Sudrabainie mākoņi
Latvijā redzami katru gadu, vasarā no maija beigām līdz augusta sākumam. Vērojami tikai naktī!
*) Ziemeļblāzma
Pie mums redzama katru gadu, bet ļoti neregulāri, un tas saistīts ar Saules aktivitātes 11 gadu ciklu – cikla minimumā redzama labi, ja pāris reizes gadā, bet, kad šis cikls sasniedz t.s. “pīķi”, tad ziemeļblāzma ir samērā regulāra parādība, īpaši pavasaros un rudeņos.
*) Zodiakālā gaisma
Rietumu pusē vislabāk novērojama pavasarī, bet austrumu pusē – rudenī. Gaisma ir ļoti vāja un pilsētā novērojama nav, arī mēness gaisma to nomāc.
*) Airglow (gaisa spīdēšana)


1 komentārs so far
Komentēt




Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s



%d bloggers like this: