Dabas parādību fotogrāfijas


Atmosfēras optiskā parādība-halo

Saules halo (to latviski mēdz saukt arī par saules dārzu, apdārzu, māņu Saulēm, loku u.c.) ir atmosfēras optiskā parādība, kas rodas saules stariem ejot cauri 
spalvu-slāņu (cirrostratus) un spalvu (cirrus) mākoņiem, šie mākoņi sastāv no ledus kristāliem, kas lauž un atstaro Saules gaismu. Ledus kristāliņiem mēdz būt dažādas formas, bet divas izplatītākās ir plakani sešstūraini un kolonnas veida sešstūraini kristāli, ir sastopami arī piramīdas formas kristāli. Halo izpaužās dažādos veidos – sākot no visparastākā apļa debesīs vai diviem gaišiem laukumiem abās pusēs gaismas objektam (Saule, Mēness u.c.), līdz iespaidīgam dažādu optisko efektu “sakopojumam”.
Halo ir tā parādība, ko cilvēki visbiežāk notur par varavīksni, un tapēc ziemā, kad gaisa temperatūra ir zem 0°C, bieži gadās dzirdēt pārsteigtus cilvēku ziņojumus par “varavīksni” ziemas laikā. Turklāt halo ir novērojami biežāk par varavīksnēm, bet parasti ir grūtāk pamanāmi.

Halo parādības spožums, krāsas un kontrastainums ir atkarīgs no kristālu optiskās kvalitātes, izmēra, precīza leņķa un gaismas objekta (Saules, Mēness) augstuma virs horizonta. Kad kristāls ir 0,01 mm (10 mikronus) liels, halo ir ļoti blāvi un neizteikti. Vislabākais kristāla izmērs ir 0,1 mm vai mazliet vairāk vai mazāk, bet ne lielāks par 1 mm, jo pie šāda izmēra kristāli zaudē savas optiskās īpašības un halo būs blāvs. Pēc halo formas un veida iespējams noteikt kristālu formu, kas ir mākoņos.

Gaismas staru ceļš sešstūainas kolonnas veida kristālā

Zemāk: bildē parādīts kā mainās halo parādība atkarībā no Saules augstuma virs horizonta. Sākot no 0° līdz 56° (maksimālais augstums Latvijā). Bilde izstrādāta ar HaloSim 3.6 .

Dažreiz ļoti aukstā laikā, ledus kristāliņi veidojas tuvu pie zemes, tad tos dēvē par dimanta putekļiem (angl. “diamond dust”). Šiem kristāliem parasti ir ļoti laba optiskā kvalitāte un precīzi kristāla leņķi. Dimanta putekļi parasti rada viskrāšņākos halo. Šie “putekļi” veido halo tuvu zemei, un tie izskatās īpaši iespaidīgi Šeit attēls.

Visbiežāk novērojams 22° halo (loks ir 22° grādu attālumā no Saules), ko sauc arī par mazo Saules dārzu, taču ir sastopams arī 46° halo (lielais saules dārzs), šī ir ļoti reta parādība. Kā vēl retāks ir minams 9° halo.
Par halo sauc arī citas optiskās parādības, piemēram, parhēliju jeb “saules suņus” (māņu saules) un gaismas stabus.
Halo parādību veido visdažādākie gaismas objekti – Saule, Mēness, apgaismes laternas, automobiļu gaismas u.c.
Bez vienkārša loka ap sauli halo var izpauzties kā ļoti skaista parādība ar “saules suņiem”, 22° halo kopā ar 46° halo, ar dažādām arkām. Attēls šeit.

Halo novērošana: Saules halo ir samērā viegli novērot, bet tomēr tos cilvēki reti pamana, jo speciāli saulē neskatās. Nekādā gadījumā neskatīties uz sauli vai halo ar binokli, teleskopu, jo var sabojāt redzi, un pats halo neizkatīsies īpaši interesants spēcīgā palielinājumā. Vēlams saulei pielikt priekšā kādu melnu vai tumšu objektu, var arī nostāties tā, lai saulei priekšā būtu kāda jumta kore vai laterna.

Zemāk dažādu halo veidu bildes.
Plašāk par katras konkrētas parādības veidošanos un aprakstu skatīt sadaļā “Atmosfēras optisko parādību veidi un iedalījums”

Augšējā tangensa arka

“Cirkumzenitālā arka”

“Circumscribed Halo”

22° halo

Saules halo virs Sātņu zivju dīķiem 24.05.2009

Saules suns (parhēlijs)

Mēness veidoti parhēliji

Parhēlija loks

Supralaterālā arka

Mākoņos esošie ledus kristāli

Daži halo veidi

Bilde izstrādāta, izmantojot HaloSim 3.6 .


Atstāt komentāru so far
Atstāt komentāru



Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s



%d bloggers like this: