Dabas parādību fotogrāfijas


Polārie stratosfēras mākoņi Latvijā?
janvāris 4, 2013, 16:04
Filed under: Mākoņi, Raksti

Vairākums šī bloga lasītāju droši vien būs dzirdējuši par sudrabainajiem mākoņiem(NLCs), ko mēdz dēvēt arī par polārajiem mezosfēras mākoņiem(polar mesospheric clouds). Tos pie mums iespējams novērot vasarā, visbiežāk – jūnijā un jūlijā. Tomēr šoreiz stāsts ir par citiem mākoņiem, proti, polārajiem stratosfēras mākoņiem(polar stratospheric clouds), to starptautiskais apzīmējums ir PSCs. Plašāk šie mākoņi ir pazīstami ar nosaukumu perlamutra mākoņi, kas patiesībā tikai daļēji ir pareizi, bet par to tālāk rakstā.

Ja sudrabainos mākoņus mēs vasarās novērojam salīdzinoši bieži un katru gadu, tad kā ir ar polārajiem stratosfēras mākoņiem? Atbilde – daudz sarežģītāk. Vai tie vispār ir novērojami mūsu platuma grādos? Uz šo jautājumu centīšos sniegt atbildi šajā rakstā, kas īsti gan bloga tēmai [dabas parādību foto] neatbilst…

Es pats jau vairākus gadus ļoti vēlos novērot šo īptanējo dabas parādību, bet ne reizi nav sanācis. Tomēr 2012. gada 28. decembra rīts atkal viesa cerības! Meteoroloģijas entuziastu portālā http://www.meteolapa.lv parādījās galerija „Sudrabainie mākoņi ziemā”, kas pirmajā brīdī šķita aizdomīgi, jo tīri teorētiski šo mākoņu veidu ziemā novērot nevar. [Plašāk par sudrabainajiem mākoņiem šeit]
Vēru vaļā un skatījos, liels bija mans pārsteigums, ka tiešām – manā priekšā stāvēja bildes ar sudrabainajiem mākoņiem. Mazliet papētot fotogrāfijas, kļuva skaidrs, ka darīšana nav vis ar sudrabainajiem, bet, iespējams, polārajiem stratosfēras mākoņiem!

Polārie stratosfēras mākoņi Zantē, Kandavas novads.
Foto: Raitis Sametis

fx5J1dzK64

Kas ir polārie stratosfēras mākoņi? Ko tie „ēd” un kur „dzīvo”?

Šī parādība ir raksturīga ziemeļu platuma grādiem, visbiežāk novērojami Skandināvijā, Islandē, Aļaskā, Krievijas un Kanādas ziemeļu daļā, arī Skotijā.
Kā jau liecina nosaukums, tie veidojās stratosfērā – „sfērā” starp troposfēru un mezosfēru.
Ja salīdzina ar sudrabainajiem mākoņiem , tad polārie mākoņi ir krietni zemāk, vidēji 15 -25 km augstumā virs zemes. Tas gan ir ievērojami augstāk, kā visaugstākie troposfēras mākoņi. Pretēji sudrabainajiem, šie mākoņi ir novērojami tikai ziemā, kad stratofērā gaiss atdzisis līdz vismaz -78 grādiem pēc Celsija.
Kopumā ir novērojami reti. Tie tiek uzskatīti par visretākajiem no visiem mākoņu veidiem. Biežāk sastopami kalnu tuvumā.
Citviet to parādīšanās nereti saistāma ar spēcīgām vētrām troposfērā.
Novērošana: parasti redzami mazliet pirms saullēkta, vai pēc saulrieta, kad Saule tos izgaismo. Īpaši spoži eksemplāri mēdz būt redzami arī dienā.

Iedalījums jeb kas ir perlamutra mākoņi?

Polārie stratosfēras mākoņi iedalāmi I un II tipa mākoņos.
II tipu tad arī dēvē par perlamutra mākoņiem!
Bet kāpēc nepieciešams šāds iedalījums divos tipos? Atbilde īsumā skanētu: „Atšķirīgi veidotāji un temperatūra”

I tips: polārie stratosfēras mākoņi
I tipa mākoņi veidojās pie mīnus -78 grādiem un sastāv, galvenokārt no slāpekļskābes un ūdens pilieniņiem un/vai kristāliņiem.
Šī tipa mākoņi ir mazāk iespaidīgi un vairāk izplūduši, kā arī ne tik krāsaini(krāsas var arī nebūt). Nereti ietver II tipa mākoņus.
Zināmi arī kā ozona slāņa pastiprināti noārdītāji
Iedalās trīs apkaštipos: Ia, Ib,Ic
(Avots – Atmospheric optics – Les Cowley)

II tips: perlamutra mākoņi
Kā jau minēju augstāk, perlamutra mākoņi ir polāro stratosfēras mākoņu tips.
Veidojās pie -85 grādiem pēc Celsija un sastāv no ledus kristāliņiem.
Tieši šis ir tas tips, par kuru parasti iedomājamies izdzirdot „perlamutra mākoņi”.
II tipa mākoņi parasti ir ļoti krāšņi un izteikti krāsaini, kas saistāms ar difrakciju(gaismas apliekšanās ap šķēršļiem), kuras rezultātā rodās iespaidīgas un ļoti krāšņas iridescences krāsas. Īpaši izteiktām krāsām vēlami vienāda izmēra kristāliņi.

2012. gada 28. decembris. Kas tad īsti notika debesīs Zantes apkārtnē?

Meteoroloģijas entuziasts un laika vērotājs Raitis Sametis 28.12.2012. rītā publicēja galeriju ar neparastiem mākoņiem, ko izdevās novērot neilgi pirms(ap. plkst. 9:00) Saules lēkta. Kā norādīja novērotājs, mākoņi stāvēja “uz vietas”, kas ir vēlviena pazīme.
Pirmais, ko salīdzināju, bija temperatūras mērījumi mezosfērā(lai 100 % izslēgtu sudrabainos mākoņus). Zemāk temperatūru grafiks mezosfērā un stratosfērā. Mērijumi veikti no satelīta un aptuvenā vieta – Lielbritānija, bet ar to pilnībā pietiek, lai redzētu tendences.
Grafiki ņemti no http://xweb.geos.ed.ac.uk/~hcp/index.html

mezosfēra

Kā redzams, mezosfērā temperatūra ir ļoti tālu no -125 grādiem, kas nepieciešami, lai veidotos sudrabainie mākoņi, toties stratosfērā tā ir pietiekami zema polārajiem stratosfēras mākoņiem.
Informatīvos nolūkos ir iespējams „uzmest aci” arī šim attēlam: temperatūras analīze 18 km augstumā 28.12.2012.

stratosfēra_2

Diemžēl labākā izsķirstpējā dabūt nespēju.
Attēls ņemts no http://mls.jpl.nasa.gov/index.php

Līdzīgi mākoņi tajā laikā tika novēroti arī vietām Skandināvijā, piemēram, Oslo apkārtnē un Zviedrijā

Lieki piebilst, ka arī es 28.12.2012. vakarā un 29.12.2012. no rīta centos sameklēt šos mākoņus. Un, iespējams, tas arī būtu izdevies, jo citviet Ziemeļeiropā tie bija redzami līdz 29. decembrim. Diemžēl, manus centienus izjauca troposfēras mākoņi, kas bija pārāk biezi…
Ja nu kādam tomēr ir izdevies novērot ko līdzīgu šeit aprakstītajam, lūdzu padodiet man ziņu. 🙂

Kā noderīgu un interesantu saiti vēlos minēt šo – perlamutra mākoņi virs Skotijas 1999. gada 30. novembrī

Iespējams, polārie stratosfēras mākoņi Rīgā, 21.02.2013., pirms saullēkta.

_MG_9825

Līdzīgi mākoņi 02.03.2013.

_MG_9871

_MG_9881

Advertisements