Filed under: Atmosfēras optiskās parādības
Optiskā parādība bez nosaukuma Latviešu valodā jeb “sunvex Parry arc” Liepājā…
2014. gada 23, novembrī, pulksten 15:38 saņemu zvanu no kolēģa Liepājā, saulrieta laikā esot novērojama kaut kāda optiskā parādība: “…tāds kā trijstūris virs Saules…diezgan spožs…”. Ilgi nedomājot, bija skaidrs, ka tā ir Tangensa arka, viena no parastajām halo(ledus kristālu) parādībām. Pārāk daudz tam nepievērsu uzmanību, līdz, pēc dažām stundām, caur sociālo tīklu Twitter, pie manis nonāca bilde ar optisko parādību, kuru Latvijā, līdz šim, vēl nebiju manījis – Parry arc!
Laiku pa laikam caur “twitteri”, citiem sociālajiem tīkliem vai ziņu portāliem, sanāk “uzost” dažādas retas optiskās parādības. Piemēram, 120 grādu parhēliju, 46 grādu halo vai ļoti reto Molainena arku, par kuru rakstīju 2010. gada decembrī. Šoreiz kārta pienākusi Parry arc… Jāteic, ka šo optisko parādību jau sen gaidīju jo, lai gan būdama reta, tā ir pietiekami viegli novērojama. Un tas, ka tā novērota tikai tagad, nenozīmē, ka tā nav līdz šim bijusi!
Jāsaka milzīgs paldies Emīlam Dārziņam, kurš laipni piekrita padalīties ar bildēm publicēšanai šeit un smalkākai analīzei. 🙂
Kas tad īsti ir “Parry arc” (jeb precīzāk sunvex Parry arc jo eksistē divi tās veidi. Otrs ir suncave Parry arc)? Īsumā – tas ir viens no daudzajiem saules halo veidiem. Halo ir atmosfēras optiskā parādība, kuru izraisa Saules(arī Mēness, apgaismes laternu u.c.) gaismas laušana un atstarošanās mākoņos esošajos ledus kristāliņos.
Kad esam noskaidrojuši kas ir halo, varam ķerties klāt Parry arc sīkākam apskatam. Halo parādības izskatu, veidu un spožumu nosaka ledus kristālu forma, novietojums, to optiskā kvalitāte kā arī gaismas avota augstums virs horizonta. Pamatā ir sastopami šādi kristālu veidi: palkani sešstūraini, kolonnas veida sešstūraini un piramīdas formas.
Piemēram, vienai no parastākajām optiskajām parādībām – parhēlijam – nepieciešami plakani, sešstūraini ledus kristāliņi, bet augstākminētajai Tangensa arkai: sešstūraini kolonnas veida kristāli. Lai veidotos Parry arc, nepieciešami tādi paši, sešstūraini kolonnas veida kristāli, kas Tangensa arkai. Un, lai gan vienāda kristālu forma, kāpēc Parry arc ir tik reta? Iemesls tam ir ledus kristāliņu novietojums. Novietojums, kas nepieciešams Parry arc ir sastopams ievērojami retāk nekā Tangensa arkai nepieciešamais.
Augšējā Tangensa arka, sunvex Parry arc un 22 grādu halo Liepājā. Foto: E. Dārziņš
Tangensa arka un Parry arc ir optiskās parādības, kurām ievērojami mainās to izskats, atkarībā no Saules augustuma virs horizonta. Izmantojot Stellarium datorprogrammu , noskaidroju, ka fotogrāfijas tapšanas laikā, Liepājā, pulksten 15:33, Saules augustums virs horizonta bija 3 grādi.
Redzams, ka abas parādības atgādina “V” burtu. Saules augstumam pieaugot, augšējās Tangensa arkas “V” pakāpeniski atverās(atgādinot stilizēti zīmētu kaiju), bet sunvex Parry arc “V” attālinās no Tangensa arkas un izzūd, tās vietā parādās suncave Parry arc. Saulei esot ap 10 grādiem virs horizonta, iespējams novērot abas šīs arkas vienlaicīgi.
Sunvex un Suncave ir apzīmējumi arkas izliekumam attiecībā pret Sauli.
Sunvex – liekums vērsts prom no Saules Suncave – liekums vērsts ap Sauli
Attēlā: sunvex Parry arc un Tangensa arka Liepājā. Foto: E. Dārziņš
Attēlā: piemēram – tipiska augšējā Tangensa arka kopā ar parhēlijiem un 22 grādu halo.
Nobeigumā vēl ir vērts aplūkot dažādu halo veidu biežumu. Avots: http://www.atoptics.co.uk/halo/whyinfr.htm Šeit parādīts vidējais dienu skaits kad iespējams tos novērot(reālie skaitļi gan, protams, var variēt)
22 grādu halo: 100
Parhēlijs: 73
Tangensa arka: 27
Saules stabs(pīlārs): 16
Cirkumzenitālā arka: 13
Parhēlija loks: 4
46 grādu halo: 4,2
120 grādu parhēlijs:1,2
Parry arc: 1,1
Piramīdas formas ledus kristālu halo: 0,3
Tātad redzams, ka Parry arc(abas formas) ir viens no visretāk novērojamajiem halo veidiem!
Ne vienmēr jāpavada mēneši Latvijas tālākajā DR punktā, lai redzētu ko interesantu, reizēm pietiek ar dažām dienām…
Iespaidīgākais saulriets, kāds redzēts un fantastiski zibeņi!
Daba visā krāšņumā!
Šodien Rīgā neilgu laiku bija novērojama reta optiskā parādība – korona.
Tā rodas difrakcijas(gaismas apliekšanās ap šķēršļiem)rezultātā. Šoreiz “šķēršļu” lomu, visticamāk, nospēlēja splavu – gubu mākoņos esošie sīkie ledus kristāliņi.
Lai veidotos korona, ledus kristāliņiem(vai ūdens pilieniem) jābūt vienāda izmēra. Ja tā nav, tad koronas krāsas kļūst haotiskas un parādību sauc par iridescenci.
Korona. Saule aizsegta ar jumta daļu.
Koronas fragments tuvplānā.
Reizēm nevajag iziet ārā, lai uzzinātu, ka novērojama kāda optiskā pārādība – pietiek palūkoties bolga statistikā.
Pēdējajās dienās tiek meklēts pēc šādiem atslēgvārdiem:”aplis ap mēnesi”, “mēness halo”, “kā rodas halo”, “parādība ap mēnesi” u.c.
Iepriekšējās naktis virs Rīgas un citviet Latvijā bija novērojams īpaši izteikts Mēness halo. Šo parādību var novērot bieži, bet parasti tas ir neizteikts, blāvās mēnessgaismas dēļ.
Bet šoreiz pilna Mēness fāze sakrita ar plānu spalvu – slāņu mākoņu kārtu, kas radīja izteiktu halo.
Vienkāršais “aplis debesīs” bija visparastākais no visiem halo veidiem – 22° halo, ko rada sesštūraini gareni ledus kristāli.
Vakar, naktī no 26. uz 27. janvāri bija novērojams arī “circumscribed” halo, kuru arī veido augstākminētie kristāli, tikai tiem ir savādāks novietojums.
Tuvākajās naktīs, kamēr Mēness vēl būs spožs, būs iespējams novērot mēness halo, bet ar noteikumu, ka debesi klās splāna spalvu – slāņu mākoņu kārtiņa.
22 grādu mēness halo naktī no 26. uz 27. janvāri
Oranžais pleķis bildes apakšējajā kreisajā stūrī ir pie ilgas ekspozīcijas pilsētas gaismas izgaismoti zemie mākoņi
Mēness halo naktī no 25. uz 26. janvāri
Apstrādāta bilde, lai izceltu “circumscribed” halo(norādīts ar bultiņu)
Papildināts 28.01.2013.
Runājot par atslēgas vārdiem, kādi tiek izmantoti, lai atrastu šo blogu – ļoti populārs ir arī “ledus krāvumi”
Varu teikt droši – ledus krāvumi ir! 25. janvāra rītā biju Daugavgrīvā, kur jau ir izveidojušies metru līdz divus augsti krāvumi.Tātad 2013. gada ledus krāvumu sezona ir atklāta!
Skats uz Daugavgrīvas bāku 25.01.2013. Vairāk šeit
Filed under: Atmosfēras optiskās parādības
Beidzot, pēc diviem mēnešiem, atkal sanāca papildināt blogu ar jaunu ierkastu. Šoreiz tas veltīts atmosfēras optiskajām parādībām – saules halo un zaļajam staram.
Un jau atkal kārtējās dabas parādības, ko sanāk novērot Papē. Zaļo staru novēroju 12. septembrī, bet halo – 13. septembrī.
Bet nu par visu pēc kārtas…, lai gan pretēji! Pirmais būs halo, jo tomēr tas ir retāks un iespaidīgāks par zaļo staru.
Laikapstākļu ziņā drūmais rīts iesākās bez cerībām uz skaidru laiku, vieni vienīgi mākoņi, piedevām vēl pilināja neliels lietus. Bet kas jādara jādara, plkst. 6:15 jāsāk veikt tiešais pienākums – ķert un gredzenot putnus.
Ja par laiku var teikt drūms un bezcerīgs, tad par putnu aktivitāti pilnīgi noteikti nē. Lielā skaitā migrēja sīkie putni, piemēram, ķivuļi, zeltgalvīši un sarkanrīklītes.
Ap pulksten deviņiem manu uzmanību pievērsa izteikta „V” veida augšējā Tangensa arka, bet tā kā biju tādas daudzas redzējis, tad mazliet palūkojies, gāju atpakaļ pie putniem. Pēc stundas Tangensa arkai pieauga klāt arī cirkumzenitālā arka, drīz vien parādās arī neizteikta supralaterālā arka… Situācija kļūst nopietna!
Jātver fotoaparāts un jābildē! Pa to laiku halo jau „spīd” pilnā krāšņumā, ar izteiktu augšējo Tangensa arku, parhēlijiem, cirkumzenitālo arku, parhēlija loku, supralaterālo arku un pa vidu vēl blāvs 22 ° halo.
Halo panorāma, salikta no 11 atsevišķām bildēm
Saskaņā ar „TiltingSun” programmu, Saules augstums virs horizonta Papē, plkst. 10:00 bija 23,7 grādi, bet azimuts 123,4 grādi.
Supralaterālā arka ir ļoti līdzīga 46° halo, nereti pat tos ir neiespējami atšķirt.
Bet kā tad īsti bija? Supralaterālā arka vai 46° halo?
Ir dažas pazīmes, kas apstiprina supralaterālo arku, piemēram, 46° halo visa loka garumā ir vienādi spožs, bet supralaterālās arkas spožākais punkts ir tās augšpusē.Šajā gadījumā novērotajai parādībai spožākais punkts bija tās augšā, virs Saules.Izteikta augšējā tangensa arka un līdzīga spožuma vai vājāks 22° halo norāda uz supralaterālo arku.
Vāja (vai pilnīgi nekāda) augšējā tangensa arka un spožs, izteikts 22° halo norāda uz 46° halo.
Šajā gadījumā: augšējā tangensa arka bija spoža un izteikta, bet 22° halo salīdzinoši vājāks.
Daļa bildes apstrādāta, lai izceltu blāvo supralaterālo arku
Bilde ar, kur pievienoti cipari, lai varētu atšifrēt halo veidus
Paskadrojumi: 1. Cirkumzenitālā arka, 2. supralaterālā arka, 3. augšējā Tangensa arka, 4. 22° parhēlijs, 5. parhēlija loks
Kas izraisīja šādu optisko parādību?
Kā jau parasti, spalvu – slāņu mākoņi. Šajā gadījumā tajos bija kristāli ar salīdzinoši labu optisko kvalitāti.
Parhēlijus un parhēlija loku veidoja plakani sešstūraini ledus kristāli, bet cirkumzenitālo arku, supralaterālo arku, 22°halo un augšējo Tangensa arku – sešstūraini kolonnas veida kristāli.
Līdzga situācija bija izveidojusies 2010. Gada 27. Aprīlī. Par to plašs raksts šeit.
Savukārt kā pēdējais un, manuprāt, mazāk interesantais nāk zaļais stars. Salīdzinoši parasta optiskā parādība.
Zemāk redzama kā rietošā Saule „pārtop” par zaļo staru.
…lai gan patiesībā 30. aprīlis bija paredzēta kā putnu diena!
Pirms ķeros pie lietas, vēlos pateikt gūto mācību – bez Saules aizsega nekur! Bez šīs vienkāršās, bet ļoti noderīgās konstrukcijas, halo bildēšana kļūst visai sarežģīta. Aizsega funkcija ir aizsegt Sauli bildēšanas laikā, tādējādi iespējams parādību nobildēt kvalitatīvāk, nerodas “lens flares”, kā arī Saules gaisma tik ļoti nenomāc jau tā parasti blāvo halo. Esmu dzirdējis ka bildējot Sauli bez filtra vai šāda aizsega, var izdedzināt fotoaparāta sensorā caurumus, kas pēcāk redzami uz bildes… Neņemos spriest vai tā ir – pašam, par laimi, tā nav gadījies.
Bet nu par visu pēc kārtas:
Šogad tā ir sanācis ka putnu vērošanai un gada saraksta veidošanai esmu pievērsis gaužām maz uzmanības, tāpēc nolēmu to labot!
Protams, pirmā vieta kur aizbraukt ir Daugavgrīva. Domāts- darīts! Cik agri brīvdienu sabiedriskais transports ļauj, tik agri esmu ceļā.
Visu ceļu redzams spožs parhēlijs un mazāk izteikta Tangensa arka. Galā esmu mazliet pirms 8:00, un kā pirmais mērķis ir nelielais putnu vērošanas tornis netālu no 3. autobusa galapunkta.
“Ieķeksēju” gada sarakstam dzelteno cielavu un pagriežu galvu pret Sauli! Mazliet satraukums, jo ir redzama salīdzinoši retā supralaterālā arka! Kopā ar to arī cirkumzenitālā arka, augšējā Tangensa arka, parhēliji un 22° halo.
Bet tavu nelaimi – Saules aizsegs palika mājas un arī 18-55 mm(standarta krāms) objektīvs nevar ietilpināt kadrā visu halo…
Nākās sabildēt vairākus kadrus vertikālā pozīcijā un mājās salikt tos vienā vesalā.
Cik strauji parādijās, tik arī strauji pazuda visa “izrāde”
Halo veidu “sakopojums”
Supralaterālā arka redzama kā blāvs loks, apmēram divreiz tālāk no Saules kā 22° halo.
Tālāk varēju mierīgi turpināt ceļu uz molu, pie kura mani sagaidīja patīkams pārsteigums – brūnkakla gārgale!
Lai gan šī suga nav no tām retākajām, tomēr no 15 metru attāluma to aplūkot nesanāk bieži!
Nomainu objektīvu uz “garāko” kas ir manā arsenālā, PSRS laiku Jupiter 135/3.5 mm manuālā fokusa objektīvs…
Cik nu tas ļauj, sabildēju gārgali.
Brūnkakla gārgale
Izstaigājis molu, dodos atpakaļ, kad manu uzmanību atkal piesaistīja halo, šoreiz likās ka beidzot būs 46° halo, tomēr pēc kārtīgākas izpētes atklāju ka tomēr tā ir supralaterālā arka.
Par Saules aizsegu veiksmīgi var izmantot dažādas celtnes, šajā gadījumā – Daugavgrīvas bāka.
Kā pēdējais manā sarakstā tika niedru strazds, jeb kā man reizēm patīk to saukt “niedru kuilis”(priekš ķauķa iespaidīgo izmēru dēļ).
Un jau mājās esot, nāca lielais retums – 120° parhēlijs!
Jāteic uzreiz, parhēlija loks ir izmēros tik liels, ka tā ietveršanai kadrā vajag “satiķēt” kopā lielu daudzumu atsevišķu bilžu.
120° parhēlijs
Šoreiz tas bija izveidojies uz gandrīz pilnīga parhēlija loka. Patiesībā ļoti neizskatīga parādība, tomēr reta!
Pēc Centrāleiropas pētnieku ziņām tas redzams vidēji reizi gadā. Arī pērn, 6. martā sanāca novērot 120° parhēliju, tikai tas nebija tik izteikts ka šoreiz, kā arī bez parhēlija loka.
Šī parādība rodas saules staram atstarojoties vairākas reizes plakanā, sešstūrainā ledus kristālā(parastā parhēlija gadījumā vienreiz).
Arī to vai 120° parhēlijs būs ar parhēlija loku vai nē, nosaka atstarošanās reižu skaits kristālā.
Parhēlija loks un 120° parhēlijs tajā
Par citiem halo veidiem runājot: supralaterālo arku un augšējo Tangensa arku veido sešstūŗainas, horizontāli novietotas ledus kristāliņu kolonnas.
parhēlijus veido plakani, sešstūŗaini ledus krisāli, bet 22° halo – haotiski orientēti dažādas fromas(g.k. zīmuļa veida) kristāli.
Dziļāku parādību analīzi neveikšu, jo par supralerālo arku un 120° parhēliju jau tāda ir atrodama iepriekšējajos rakstos.
Papildinājums 2012. gada 2. maijā, plkst. 20:50
Pēc aculiecinieku iesūtītajām bildēm ziņu portālos, redzams ka citviet halo ir bijis ievērojami krāšņāks kā Rīgā!
Vienā no iesūtītajiem video redzams arī ārkārtīgi retais anthēlijs! Parādība, kas ir vēl krietni retāka kā 120° parhēlijs!
Ja kādam no aculieciniekiem ir vēlme padalīties, laipni gaidīšu 30. aprīļa halo bildes. 🙂
Nopublicēšu zem šī raksta un apstāstīšu par redzamajiem halo!
e- pasts: orkaans9@inbox.lv
Papildinājums 2012. gada 30. maijā, plkst 22:00
Paldies aculieciniekam Modrim Upeniekam, no Valmieras, kurš atsūtīja arī savas parhēlija loka bildes!
Halo veidi arī Valmierā bija visai līdzīgi tiem, ko novēroju Rīgā – parhēlija loks, 22° halo un “circumscribed halo”.
Toties Valmieras halo iztrūkst 120° parhēliji. Tas saistāms ar savādāku mākoņos esošo kristāla leņķi un optisko kvalitāti.
Spožais parhēlija loka fragments pirmajā brīdī atgādina “liljequist parhelion”, tomēr šī parādība izzūd, līdz ko Saule paceļās 30 un vairāk grādu virs horizonta.
Fotografēšanas brīdī Saule bija aptuveni 47 grādus augstu. Tātad “liljequist parhelion” nav iespējams.
Visticamāk, gaišie “veidojumi” parhēlija lokā ir kādi atsevišķi mākoņu fragmenti.
Šorīt debesis klāja plāna spalvu-slāņu(Cirrostratus) mākoņu kārta. Kā zināms, šie augšējā mākoņstāva mākoņi sastāv no ledus krisāliņiem un šad tad veido optisko parādību Saules halo.
Arī šis bija tāds gadījums, kas izcēlās ar savu spožumu.
Visbiežāk halo ir redzams kā blāvs aplis ap Sauli, bet šoreiz izteikti bija parhēliji, pīlārs un augšējā Tangensa arka.
Mazāk redzams bija arī 22° grādu halo un cirkumzenitālā arka.
Spriežot pēc halo krāšņuma, var secināt ka kristālu optiskā kvalitāte bija samērā laba(bet ne izcila). Saules augstums virs horizonta fotografēšanas brīdī bija apmēram 14,2 grādi.
Arī optiskās parādības veids liecina par kristālu formu un novietojumu.
Parhēlijs, cirkumzenitālā arka, pīlārs – plakani sešstūraini kristāli.
Augšējā Tangensa arka, 22° halo – sešstūraini gareni kristāli(zīmuļa formā).
Iespējams, ka ja kristāliem būtu vēl labāka optiskā kvalitāte un piemērotāks izmērs, būtu izveidojies 46° halo, vai supralaterālā arka.
Filed under: Saules halo
Daudzi no mums ir redzējuši dažādus atmosfēras optiskos efektus – halo, varavīksini, ēnas, zaļo staru u.c. Tomēr to, kas tieši tos veido, ir redzējis retais. Šajā gadījumā parādīšu tuvplānā plakanus sešstūrainos ledus kristāliņus, kas veido vienu no izplatītākajiem halo veidiem – parhēliju. Citas parādības, kuras rada šāda veida kristāli, ir pīlārs(Saules stabs), cirkumzenitālā un cirkumhorizontālā arka, 44° parhēlijs, 120° parhēlijs un dažas citas.
Šie kristāli ir ļoti sīki – pēc maniem mērījumiem tie vidēji bija 0,5 līdz 1 mm diametrā.
Arī šo kristālu fotografēšanas laikā bija novērojams parhēlijs, tiesa ļoti neizteikts. Tas saistāms ar kristālu optisko kvalitāti un izmēru. Manis novērotie optiskās kvalitātes ziņā bija diezgan slikti – vairums bija nelīdzeni, ar noapaļotām malām, graudaini vai kā citādi deformēti.
Sešstūraini kristāli mēdz krist no debesīm aukstā laikā. Principā tieši tādi paši sastopami arī spalvu un spalvu – slāņu mākoņos, 10 km augstumā.
Zemāk redzamie kristāliņi ir fotografēti 25.01.2012.
Apmēram -7 grādu temperatūrā.
Šaujamieroča lodes veida kristāliņi
Arī lodes formas kristāli, tikai tie veidošanās laikā savienojušies ar galiem.
Beidzot tas ir noticis! 25.septembra rīts, ir pulksten pieci un četras minūtes, pirmais “testa kadrs” fotoaparātā uzrāda blāvu, neizteikta trīsstūra formas gaismu, kas paceļās no austrumu puses debesīm…
Šo mirkli, kad skatam atklāsies mūsu platuma grādiem samērā retā parādība-zodiakālā gaisma, gaidīju divus gadus(tas ir laiks, kopš vēroju dabas parādības).
Šim “notikumam” cītīgi gatavojos visu pēdējo nedēļu, kamēr biju Papes ornitologu bāzē. Pirmās dienas, līdz 24.09. redzēt zodiakālo gaismu bija neiespējami, jo mēness leca tajā laikā un bija pārlieku spožs. Jau pirms tam biju kārtīgi nopētijis Stellarium programmu un bija redzams, ka vislielākā iespēja redzēt īpatnējo parādību būs 25.septembra rītā.
Modinātājs uzlikts uz 4:55 un aiziet! Būdams diezgan saaukstējies, nācās iedzert zāles un tad varēja ķerties pie bildēšanas.
Ap plkst. sešiem, zodiakālā gaisma sāka izzust un aizgāju gulēt…,lai pagulētu mazāk kā stundu, jo bija jāķer putni!
Bet kas tad īsti ir zodiakālā gaisma?!
Pieļauju ka šāds jautājums ir radies jebkuram, kas dzirdējuši par to. Angliski to mēdz dēvēt arī par viltus rītausmu(false-dawn).
Sāksim ar to, ka tā nemaz nav Zemes parādība, bet gan ārpuszemes “veidojums”! Zodiakālā gaisma rodas Saules stariem atspīdot sīkos kosmiskajos putekļos, kas atrodas Saules sistēmā. Putekļi viens no otra var būt visai ievērojamā attālumā-pat vairāki kilometri. Šī gaisma izskatās kā milzīgs, blāvs un gaišs trīsstūris, kas pa ekliptikas plakni(plakne pa kuru pārvietojas Saule, Mēness un planētas) izvietojies pret debesīm. Parādība vislabāk novērojama uz ekvatora un tā tuvumā, jo tur ekliptikas palkne ir stāvus virs horizonta un nav noliekta uz vienu pusi. Mūsu platuma grādos zodiakālā gaisma vislabāk redzama pavasarī un rudenī(pārējā laikā redzama nav). Pavasarī zodiakālā gaisma 2 h pēc saulrieta jāmeklē R,ZR pusē, bet rudenī, 2 h pirms saullēkta A,ZA pusē. Novērošanai traucē spožs Mēness un gaismas piesārņojums no pilsētām.
Zodiakālā gaisma Papē
Dzeltenais objekts bildes lejasdaļā ir Mēness.
Tā pati bilde, bet ar atzīmētu ekliptikas plakni
Tālāk divas Piena ceļa bildes. Viena bilde salikta no 5 atsevišķām bildēm(katra ar 30 sek. ekspozīciju) ar programmu DeepSky Stacker, bet otrajā bildē ir redzams Piena ceļš un zvaigžņu ceļi pie 15 minūšu ekspozīcijas.
Filed under: Astrofotogrāfija, Atmosfēras optiskās parādības, Jūra, Mākoņi, Saullēkti un saulrieti, Zibeņi, Ziemeļblāzmas
Klāt jau vasaras beigas un līdz ar to ir pienācis laiks bloga ierakstam par Papi!
Nekas īpaši nav mainījies-arī šogad Papē gredzenoju putnus un bildēju dabas parādības, ainavas.
Katru gadu tikai mainās nobildētās parādības.
Šogad man nāca trīs jaunas klāt-miglas loks, glorija un “Supernumerary rainbow”, labāk nobildēju zaļo staru un ziemeļblāzmu.
Zibeņi gan trūka kā ēst! Tik maz vēl vasarā nav bijuši. Pēdējā vakarā sabildēju vairāk zibeņu, kā visa šī gada laikā…
Tāpat sudrabainie mākoņi gandrīz pilnībā izpalika. Toties klāt nāca Piena ceļš un Andromedas galaktika. Uz pāris dienām bija redzami arī vulkānisko pelnu saulrieti no Nabro vulkāna.
Zibeņi
Mākoņu ainavas
Kodolsprādziens?
Kolēģi ornitologi redzot šo izteicās “Atkal ESTOFEX(Eiropas eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs) uz mums eksperimentē ar laikapstākļiem!”
Piezīme-tajā dienā Pape bija ESTOFEX 1. kategorijā
Undulus asperatus mākoņi
Optiskās parādības
Miglas loks
“Crespulcular rays” caur vulkāna pelniem
“Supernumerary rainbow”
Primārā un sekundārā varavīksne
Primārā varavīksne un Papes bāka
Zaļais stars
Ziemeļblāzma
Atstrofotogrāfijas
Zvaigžņu ceļi
Andromedas galaktika
Piena ceļš
Vulkānisko pelnu saulriets un saullēkts
Citas ainavas
Papes bāka
Vētras laikā
Dabas parādību fotogrāfijas 