Mākoņus pieņemts iedalīt 10 galvenajos veidos, bet tos iedala vēl sīkāk. Katram mākoņu veidam ir starptautiski pieņemts latīniskais nosaukums un apzīmējums. Apzīmējums sastāv no diviem, bet smalkākajā klasifikācijā arī no trīs burtiem.
Pēc atrašanās augstuma mākoņus iedala 4 grupās – augstajos, vidējajos, zemajos un vertikālajos jeb vertikālās attīstības mākoņos.
Augstie mākoņi atrodas 6-13 km augstumā, vidējie atrodas 3-7 km, bet zemie – līdz 2 km augstumam no zemes virsmas. Vertikālās attīstības mākoņu pamatne atrodas zemo mākoņu augstumā, bet virsotne sasniedz vidējo vai augsto mākoņu robežu. Ļoti reti spēcīgu gubu-lietus mākoņu virsotnes sasniedz pat 15 km augstumu.
Latīņu vārdu, no kuriem veido parastāko mākoņu nosaukumus, skaidrojums:
Cumulus: guba – mutuļiem vai ziedkāpostiem līdzīgi mākoņi.
Cirrus: sproga, mati – tieviem diegiem vai matiem līdzīgi mākoņi.
Stratus: slānis, kārta – palagveida mākoņi.
Nimbus: stiprs lietus – lietus mākoņi.
Alto: augsts.
Bez jau pieminētajiem 10 mākoņu pamatveidiem ir 2 veidi, kas vairs nav pieskaitāmi pie meteoroloģiskajām parādībām (tie ir kosmiskās parādības), tie ir sudrabainie un perlamutra mākoņi. Pēdējos redzēt Latvijā ir gandrīz neiespējami, nav zināmi novērojumi, bet iespējams,ka ļoti,ļoti reti tie ir redzami, jo Eiropā tie ir novēroti tādos pašos platuma grādos, kādos atrodas Latvija. Ļoti skaisti mākoņi, tiem ir dažādas krāsas. Mākoņi atrodas 15-25 km augstumā. Perlamutra mākoņu apzīmējums ir PSCs.
Sudrabainie mākoņi Latvijā ir samērā bieži novērojami. Tos var redzēt krēslā, kad saule ir 6° līdz 16° grādus aiz horizonta. Tie atstaro saules gaismu un ir redzami tad, kad pārējos mākoņus saules gaisma vairs neizgaismo, un zemākie mākoņi jau ir redzami tikai kā tumši silueti. Sudrabainie mākoņi atrodas ļoti augstu – 70 līdz 95 km. Tie ir novērojami tikai vasarā! Parasti no maija beigām līdz augusta vidum. Šo mākoņu apzīmējums ir NLCs.
Sudrabaino mākoņu bildes Latvijā. Sudrabaino mākoņu novērošana.
10 parastāko mākoņu veidu un apakšveidu uzskaitījums un attēli.
Pakāpeniski tiks pievienoti jauni attēli. Uz sarkanajiem burtiem iespējams uzspiest un apskatīt bildes.
I Grupa – augstie mākoņi
1. Spalvu mākoņi(Cirrus). Apzīmējums: Ci
Spalvu mākoņi ir atsevišķi viegli, smalki, balti mākonīši ar šķiedrainu struktūru, spalvu vai garu svītru veidā, kas it kā iziet no viena punkta.
Sastāv no ledus kristāliem. Nokrišņus nedod. Šie mākoņi uzskatāmi par ciklona priekšvēstnešiem – to parādīšanās liecina par lietus tuvošanos vai citādu laikapstākļu pasliktināšos.
Spalvu mākoņu paveidi:
Cirrus fibratus (Ci fib)
Cirrus uncinus (Ci unc)
Cirrus aviaticus Mākoņi,kas rodas no lidmašīnas izplūdes gāzēm.
Cirrus spissatus (Ci spi)
Cirrus castellanus (Ci cas) Mākoņi veido mazus tornīšus uz horizontāla pamata, uz viena pamata var būt vairāki tornīši
Cirrus floccus (Ci flo)
Cirrus intortus (Ci in)
Cirrus vertebratus (Ci ve)
Cirrus radiatus (Ci ra)
Cirrus duplicatus (Ci du)
Cirrus mammatus (Ci mam)
2. Spalvu-gubu mākoņi(Cirrocumulus) Apzīmējums: Cc
Spalvu-gubu mākoņi veido spalvveidīgas joslas vai vilnīšus, kas sastāv no mazām, baltām šķipsnām vai ļoti maziem kamoliņiem. Sastāv no ledus kristāliem. Nokrišņus nedod. Halo parādību un ēnas neveido. Atrodas 5-6 km augtumā.
Spalvu-gubu mākoņu paveidi:
Cirrocumulus castellanus (Cc cas) Mākoņi veido mazus tornīšus uz horizontāla pamata, uz viena pamata var būt vairāki tornīši
Cirrocumulus floccus (Cc flo)
Cirrocumulus stratiformis (Cc str)
Cirrocumulus lenticularis (Cc len)
Cirrocumulus undulatus (Cc un)
Cirrocumulus lacunosus (Cc la)
Cirrocumulus mammatus (Cc mam)
Cirrocumulus virga (Cc vir)
3. Spalvu-slāņu mākoņi (Cirrostratus) Apzīmējums: Cs
Spalvu-slāņu mākoņi veido bālganu plīvuru, kas nereti pārklāj visu debesi un piešķir tai pienainu nokrāsu. Ap sauli veido halo parādību, kas izpaužas kā gaišs aplis, māņu saule vai gaišs stabs. Mākoņi sastāv no ledus kristāliem. Nokrišņus nedod un uz zemes ēnas nerada, bet dažreiz pilnībā aizklāj sauli.
Šo mākoņu parādīšanās liecina par laika pasliktināšanos.
Spalvu-slāņu mākoņu paveidi:
Cirrostratus fibratus (Cs fib)
Cirrostratus nebulosus (Cs neb)
Cirrostratus undulatus (Cs un)
Cirrostratus duplicatus (Cs du)
II grupa – vidējie mākoņi
1. Augstie gubu mākoņi(Altocumulus). Apzīmējums: Ac
Augstie gubu mākoņi veido slāni vai grēdu, kas sastāv no plāksnēm vai gabaliņiem lielāku baltu vai pelēku “aitiņu” formā regulārās grupās vai rindās. Sastāv no ūdens pilieniem un var dot sīkus nokrišņus. Diezgan līdzīgi slāņu-gubu mākoņiem.
Augsto gubu mākoņu paveidi:
Altocumulus castellanus (Ac cas) Mākoņi veido mazus tornīšus uz horizontāla pamata, uz viena pamata var būt vairāki tornīši
Altocumulus floccus (Ac flo)
Altocumulus stratiformis (Ac str)
Altocumulus lenticularis (Ac len)
Altocumulus undulatus (Ac un)
Altocumulus radiatus (Ac ra)
Altocumulus lacunosus (Ac la)
Altocumulus duplicatus (Ac du)
Altocumulus perlucidus (Ac pe)
Altocumulus translucidus (Ac tr)
Altocumulus opacus (Ac op)
Altocumulus mammatus (Ac mam)
Altocumulus virga (Ac vir)
2. Augstie slāņu mākoņi(Altostratus). Apzīmējums: As
Augstie slāņu mākoņi ir līdzīgi šķiedrveidīgai segai pelēkā vai zilganā krāsā. Halo parādību neveido. Var dot nelielus nokrišņus. Mēdz pilnībā aizsegt sauli.
Augsto slāņu mākoņu paveidi:
Altostratus undulatus (As un)
Altostratus radiatus (As ra)
Altostratus duplicatus (As du)
Altostratus translucidus (As tr)
Altostratus opacus (As op)
Altostratus mammatus (As mam)
Altostratus virga (As vir)
Altostratus praecipitatio (As pra)
Altostratus pannus (As pan)
III grupa-zemie mākoņi
1. Slāņu-gubu mākoņi(Stratocumulus) Apzīmējums: Sc
Slāņu-gubu mākoņi veido slāņus vai grēdas, kas sastāv no gabaliem vai vāliem. Šie mākoņi nereti ziemā pārklāj visu debesi, piešķirot tai viļņainu izskatu. Sastāv no ūdens pilieniem un var dot nelielus, smidzinošus nokrišņus, ziemā – nelielu sniegu. Līdzīgi augstajiem gubu mākoņiem
Slāņu-gubu mākoņu paveidi:
Stratocumulus castellanus (St cas) Mākoņi veido mazus tornīšus uz horizontāla pamata, uz viena pamata var būt vairāki tornīši
Stratocumulus stratiformis (St str)
Stratocumulus lenticularis (St len)
Stratocumulus undulatus (St un)
Stratocumulus radiatus (St ra)
Stratocumulus lacunosus (St la)
Stratocumulus duplicatus (St du)
Stratocumulus perlucidus (St pe)
Stratocumulus translucidus (St tr)
Stratocumulus opacus (St op)
Stratocumulus mammatus (St mam)
Stratocumulus virga (St vir)
Stratocumulus praecipitatio (St pra)
2. Slāņu-lietus mākoņi(Nimbostratus). Apzīmējums: Ns
Slāņu-lietus mākoņi ir zems, viendabīgs amorfs slānis tumši pelēkā krāsā. Bieži zem masīvās mākoņu segas novērojami ļoti zemi, ātri ejoši, saraustīti mākoņu gabali.
Slāņu-lietus mākoņi sastāv no ūdens pilieniem un ledus kristāliem, no tiem parasti nāk ilgstoši nokrišņi – lietus vai sniegs. Saule cauri nespīd.
Slāņu-lietus mākoņu paveidi:
Nimbostratus virga (Ns vir)
Nimbostratus praecipitatio (Ns pra)
Nimbostratus pannus (Ns pan)
3. Slāņu mākoņi(Stratus). Apzīmējums: St
Slāņu mākoņi ir viendabīgs mākoņus slānis, kas līdzīgs miglai. Tie sastāv no ūdens pilieniem un var dot nelielus smidzinošus nokrišņus. Saule redzama kā liels, izplūdis pleķis.
Slāņu mākoņu paveidi:
Stratus nebulosus (St neb)
Stratus fractus (St fra)
Stratus undulatus (St un)
Stratus translucidus (St tr)
Stratus opacus (St op)
Stratus praecipitatio (St pra)
IV grupa-vertikālās attīstības mākoņi
1. Gubu mākoņi(Cumulus) Apzīmējums: Cu
Gubu mākoņi ir atsevišķi mākoņi ar kupolveida virsotni un horizontālu pamatni. Lielākie mākoņi atgādina kalnus. Mākoņi sastāv no ūdens pilieniem un var dot īslaicīgas,
bet stipras lietusgāzes.
Gubu mākoņu paveidi:
Cumulus fractus (Cu fra)
Cumulus humilis (Cu hum)
Cumulus mediocris (Cu med)
Cumulus congestus (Cu con)
Cumulus radiatus (Cu ra)
Cumulus virga (Cu vir)
Cumulus praecipitatio (Cu pra)
Cumulus arcus (Cu arc)
Cumulus tuba (Cu tub)
Cumulus pileus (Cu pil)
Cumulus velum (Cu vel)
Cumulus pannus (Cu pan)
2. Gubu-lietus jeb negaisa mākoņi(Cumulonimbus) Apzīmējums: Cb
Gubu-lietus mākoņi ir vertikāli vareni mākoņi, kas paceļas kā kalni vai torņi. Virsējai daļai ir šķiedraina uzbūve, kas var atgādināt kalēja laktu. Gubu-lietus mākoņi sastāv no ūdens pilieniem un ledus kristāliem, un tie dod spēcīgu lietu, krusu, ledus graudus, ziemā arī lielgraudainu sniegu. Vasarā notiek elektriskā izlādēšanās atmosfērā, kas izpaužas kā negaiss.
Gubu-lietus mākoņu paveidi:
Cumulonimbus calvus (Cb cal)
Cumulonimbus capillatus (Cb cap)
Cumulonimbus incus (Cb inc)
Cumulonimbus mammatus (Cb mam)
Cumulonimbus virga (Cb vir)
Cumulonimbus praecipitatio (Cb pra)
Cumulonimbus arcus (Cb arc): iedalās smalkāk, divās formās
“Shelf cloud”
“Roll cloud”
Cumulonimbus tuba (Cb tub)
Cumulonimbus pileus (Cb pil)
Cumulonimbus velum (Cb vel)
Cumulonimbus pannus (Cb pan)
Komentējiet so far
Komentēt
Dabas parādību fotogrāfijas 
