Filed under: Saules halo
Daudzi no mums ir redzējuši dažādus atmosfēras optiskos efektus – halo, varavīksini, ēnas, zaļo staru u.c. Tomēr to, kas tieši tos veido, ir redzējis retais. Šajā gadījumā parādīšu tuvplānā plakanus sešstūrainos ledus kristāliņus, kas veido vienu no izplatītākajiem halo veidiem – parhēliju. Citas parādības, kuras rada šāda veida kristāli, ir pīlārs(Saules stabs), cirkumzenitālā un cirkumhorizontālā arka, 44° parhēlijs, 120° parhēlijs un dažas citas.
Šie kristāli ir ļoti sīki – pēc maniem mērījumiem tie vidēji bija 0,5 līdz 1 mm diametrā.
Arī šo kristālu fotografēšanas laikā bija novērojams parhēlijs, tiesa ļoti neizteikts. Tas saistāms ar kristālu optisko kvalitāti un izmēru. Manis novērotie optiskās kvalitātes ziņā bija diezgan slikti – vairums bija nelīdzeni, ar noapaļotām malām, graudaini vai kā citādi deformēti.
Sešstūraini kristāli mēdz krist no debesīm aukstā laikā. Principā tieši tādi paši sastopami arī spalvu un spalvu – slāņu mākoņos, 10 km augstumā.
Zemāk redzamie kristāliņi ir fotografēti 25.01.2012.
Apmēram -7 grādu temperatūrā.
Šaujamieroča lodes veida kristāliņi
Arī lodes formas kristāli, tikai tie veidošanās laikā savienojušies ar galiem.
Lielais dendrīts(sniegpārsliņu veids)
Fotografēts citā dienā, kad gaisa t.°C bija ap -5 grādiem.
Izmērs: 8 mm
Filed under: Mēness aptumsums
Šis rīts sākās bezcerīgi – viss apmācies, brīžiem lija un sniga slapjš sniegs. Pēcāk sāka skaidroties, un tas viesa cerības uz Mēness aptumsuma novērošanu! Maksimuma fāzei bija jāsākas 16:31, bet tajā laikā austrumu pusē vēl bija apmācies, tikai uz pilnās fāzes beigām Mēness atsedzās skatam. Maksimums jau bija nokavēts, bet tomēr Mēness vēl aizvien bija ievērojami aptumšots. Diemžēl arī tad mākoņi ievērojami traucēja bildēšanai un bildes nesanāca tik kvalitatīvas kā šī gada 15. jūnijā
Zemāk dažas bildes ar aptumsumu.
Dažas bildes ar viļņu bangām Daugavgrīvā. Diemžēl līdz molam nebija iespējams tikt… viss bija ūdenī.
Vēja brāzmas, pēc LVĢMC ziņām, sasniedza 28 m/s.
Negaidīts un fantastisks šovs Papes debesīs! Ziemeļblāzma sākās ap 23:30 un ilga līdz pieciem rītā.
Neko tamlīdzīgu nekad iepriekš nebiju redzējis!
Pamalē “briest” blāzma!
Izrāde beidzās…
Visa “pasākuma” kopskats
Filed under: Astrofotogrāfija
Jau otro reizi šoruden devos uz Papi, lai paķertu putnus un šo to nobildētu. Sākumā viss likās bezcerīgi-prognozes visas dienas rādīja apmākušās un lietainas…
Bet tomēr esot Papē, ar katru brīdi situācija rādījās arvien cerīgāka-svētdienā būs skaidrs rīts!
Tā arī notika, 9. oktobra rīts atnāca skaidrs un auksts, ar pirmo salnu (pirmo Papē).
Pirmais mēģinājums plkst. 5:25 beidzās ar neveiksmi, austrumu pusē ir mākoņi! Vēl pēc 20 minūtēm mēģinu ko saskatīt…, šoreiz ir!
Zodiakālā gaisma ar pirms tam neredzētu krāšņumu pacēlās Papes debesīs!
Laikam tikai tagad ir sezonas maksimums un Mēness pilnībā netraucē.
Šogad vēl šo parādību novēroju Auces apkārtnē, bet tur tā bija knapi samanāma gaismas piesārņojuma dēļ.
Nenokavē! Šo mistisko parādību varēs novērot vēl tikai mēnesi, un apmēram divas nedēļas no šī laika novērojumus neiespējamus padarīs Mēness! Nākamā reize, kad varēs novērot zodiakālo gaismu, būs no 25.10. līdz 09.11.
Bet par to, kas ir zodiakālā gaisma, ir pastāstīts iepriekšējā rakstā
Beidzot tas ir noticis! 25.septembra rīts, ir pulksten pieci un četras minūtes, pirmais “testa kadrs” fotoaparātā uzrāda blāvu, neizteikta trīsstūra formas gaismu, kas paceļās no austrumu puses debesīm…
Šo mirkli, kad skatam atklāsies mūsu platuma grādiem samērā retā parādība-zodiakālā gaisma, gaidīju divus gadus(tas ir laiks, kopš vēroju dabas parādības).
Šim “notikumam” cītīgi gatavojos visu pēdējo nedēļu, kamēr biju Papes ornitologu bāzē. Pirmās dienas, līdz 24.09. redzēt zodiakālo gaismu bija neiespējami, jo mēness leca tajā laikā un bija pārlieku spožs. Jau pirms tam biju kārtīgi nopētijis Stellarium programmu un bija redzams, ka vislielākā iespēja redzēt īpatnējo parādību būs 25.septembra rītā.
Modinātājs uzlikts uz 4:55 un aiziet! Būdams diezgan saaukstējies, nācās iedzert zāles un tad varēja ķerties pie bildēšanas.
Ap plkst. sešiem, zodiakālā gaisma sāka izzust un aizgāju gulēt…,lai pagulētu mazāk kā stundu, jo bija jāķer putni!
Bet kas tad īsti ir zodiakālā gaisma?!
Pieļauju ka šāds jautājums ir radies jebkuram, kas dzirdējuši par to. Angliski to mēdz dēvēt arī par viltus rītausmu(false-dawn).
Sāksim ar to, ka tā nemaz nav Zemes parādība, bet gan ārpuszemes “veidojums”! Zodiakālā gaisma rodas Saules stariem atspīdot sīkos kosmiskajos putekļos, kas atrodas Saules sistēmā. Putekļi viens no otra var būt visai ievērojamā attālumā-pat vairāki kilometri. Šī gaisma izskatās kā milzīgs, blāvs un gaišs trīsstūris, kas pa ekliptikas plakni(plakne pa kuru pārvietojas Saule, Mēness un planētas) izvietojies pret debesīm. Parādība vislabāk novērojama uz ekvatora un tā tuvumā, jo tur ekliptikas palkne ir stāvus virs horizonta un nav noliekta uz vienu pusi. Mūsu platuma grādos zodiakālā gaisma vislabāk redzama pavasarī un rudenī(pārējā laikā redzama nav). Pavasarī zodiakālā gaisma 2 h pēc saulrieta jāmeklē R,ZR pusē, bet rudenī, 2 h pirms saullēkta A,ZA pusē. Novērošanai traucē spožs Mēness un gaismas piesārņojums no pilsētām.
Zodiakālā gaisma Papē
Dzeltenais objekts bildes lejasdaļā ir Mēness.
Tā pati bilde, bet ar atzīmētu ekliptikas plakni
Tālāk divas Piena ceļa bildes. Viena bilde salikta no 5 atsevišķām bildēm(katra ar 30 sek. ekspozīciju) ar programmu DeepSky Stacker, bet otrajā bildē ir redzams Piena ceļš un zvaigžņu ceļi pie 15 minūšu ekspozīcijas.
Filed under: Astrofotogrāfija, Atmosfēras optiskās parādības, Jūra, Mākoņi, Saullēkti un saulrieti, Zibeņi, Ziemeļblāzmas
Klāt jau vasaras beigas un līdz ar to ir pienācis laiks bloga ierakstam par Papi!
Nekas īpaši nav mainījies-arī šogad Papē gredzenoju putnus un bildēju dabas parādības, ainavas.
Katru gadu tikai mainās nobildētās parādības.
Šogad man nāca trīs jaunas klāt-miglas loks, glorija un “Supernumerary rainbow”, labāk nobildēju zaļo staru un ziemeļblāzmu.
Zibeņi gan trūka kā ēst! Tik maz vēl vasarā nav bijuši. Pēdējā vakarā sabildēju vairāk zibeņu, kā visa šī gada laikā…
Tāpat sudrabainie mākoņi gandrīz pilnībā izpalika. Toties klāt nāca Piena ceļš un Andromedas galaktika. Uz pāris dienām bija redzami arī vulkānisko pelnu saulrieti no Nabro vulkāna.
Zibeņi
Mākoņu ainavas
Kodolsprādziens?
Kolēģi ornitologi redzot šo izteicās “Atkal ESTOFEX(Eiropas eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs) uz mums eksperimentē ar laikapstākļiem!”
Piezīme-tajā dienā Pape bija ESTOFEX 1. kategorijā
Undulus asperatus mākoņi
Optiskās parādības
Miglas loks
“Crespulcular rays” caur vulkāna pelniem
“Supernumerary rainbow”
Primārā un sekundārā varavīksne
Primārā varavīksne un Papes bāka
Zaļais stars
Ziemeļblāzma
Atstrofotogrāfijas
Zvaigžņu ceļi
Andromedas galaktika
Piena ceļš
Vulkānisko pelnu saulriets un saullēkts
Citas ainavas
Papes bāka
Vētras laikā
Filed under: Zibeņi
Beidzot tiku pie pirmā šīs sezonas zibens kadra! Nekas iespaidīgs, bet tomēr pirmais! Šogad ar negaisiem ir diezgan švaki…šis (naktī no 11.uz 12. jūliju) bija spēcīgākais šogad, bet salīdzinot ar tiem, kas ir piedzīvoti pērn Papē, šis bija tāds maziņš. 
Šķiet ka manu Rīgas daļu negaiss vienkārši bija apdalījis, jo citviet Rīgā bija daudz smukāki zibeņi.
Lokāls negaisa mākonis(bildēts no Daugavgrīvas)
Zibens Teikā
Līdz ar krēslas iestāšanos, daudzviet bija iespējams novērot krāšņus sudrabainos mākoņus. Lai gan mana atrašanās vieta nebija tā pati sliktākā, bet arī ne ideāla, tapēc jau iepriekš biju izplānojis, ka ievērojamu NLC gadījumā būs ar divriteni jāaizbrauc uz kādu atklātāku vietu…, manā gadījumā tas būtu 4 km attālais Ķīšezers. Tā nu vakar palūkojos pa logu-un ir! Skaisti mākoņi “zīmējās” no rietumiem līdz ziemeļaustrumiem. Sākumā mēģināju nokļūt uz jumta, bet tas, diemžēl, neizdevās. Skaidrs bija tas ka jābrauc uz jau pieminēto Ķīšezeru. Ātri savācu visus “krāmus”, piedāvāju sudrabaino medības arī draudzenei un aiziet! Drīz jau nokļuvām pie ezera, kur mākoņus varēja redzēt ļoti labi. Apmēram pusstundu pabildējām un pavērojām, tad devāmies mājās…
Secinājums: bija vērts doties “medīt” mākoņus! Un līdzīgi būs jārīkojas arī turpmāk.
Zemāk “medību trofejas”!
Jau kopš maija beigām(kad teorētiski sākās sudrabaino sezona), katru skaidro nakti cenšos paskatīties ZR,Z virzienā, cerībā ieraudzīt sudrabainos mākoņus!
Šī gada sezona man sākusies samērā veiksmīgi-pirmos mākoņus redzēju Baltkrievijā, Sporovas apkārtnē. Latvijā gan vēl biju “sausā”, bet naktī no 17. uz 18. jūniju dabūju pirmos šogad, bet pagājušajā naktī jau otrā nakts šogad!
Jāteic ka šīs nakts sudrabainie mākoņi bija reti iespaidīgi. Pirmais, kas iekrita acīs, bija tas ka tie atrodas neparasti augsu virs horizonta, apmēram 45-50 grādi! Arī formas bija īpatnējas, reti novērojamas.
Kā arī spožums sasniedza 4. no 5 iespējamajiem. Azimuts apmēram 270°- 360°- 015°(R, Z, ZZA).
Bet tālāk sākās problēmas…trepes uz mājas jumtu, remontdarbu dēļ, iepriekšējā dienā tika noņemtas. Skaidrs, ka īpaši labs skats uz sudrabainajiem man nepavērsies…
Nācās iztikt ar to, kas ir-zemi, dažādiem paaugstinājumiem un otrā stāva logu.
Sliktās redzamības dēļ sudrabainos mākoņus bildēju ar neierastāku paņēmienu-izmantoju 135 mm objektīvu, lai bildētu atsevišķas detaļas.
